Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāja Inese Kalniņa 2025. gada vasarā turpina darbu pie latviešu dokumentārā mantojuma apzināšanas ārvalstīs, īstenojot Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstīto projektu “Diasporas arhīvu apzināšana un saglabāšanas veicināšana”.
Šoreiz projekta uzmanības centrā ir Zviedrija – valsts, kas pēc Otrā pasaules kara kļuva par vienu no būtiskākajiem latviešu trimdas centriem. Tika apzinātas un sakārtotas vairākas svarīgas latviešu diasporas arhīvu kolekcijas, kas aptver latviešu sabiedrisko, izglītības un politisko dzīvi vairāk nekā pusgadsimta garumā Zviedrijā.
Viens no nozīmīgākajiem apzinātajiem arhīva fondiem ir Latvijas ievērojamā sociāldemokrāta Bruno Kalniņa (1899–1990) arhīvs, kas glabājas Zviedrijas Strādnieku kustības arhīvā un bibliotēkā (Arbetarrörelsens arkiv och bibliotek). Šī 1902. gadā dibinātā institūcija ir viena no senākajām strādnieku kustībai veltītajām arhīvu iestādēm pasaulē. Tās krājumā atrodami dokumenti ne tikai par Zviedrijas, bet arī par citu valstu strādnieku un sociāldemokrātiskajām kustībām. Tieši šeit glabājas būtiska daļa Bruno Kalniņa dokumentārā mantojuma – personiskā un politiskā sarakste, manuskripti, runas, piezīmes un publicistiskie raksti, ko viņš nodeva arhīvam 1978. un 1989. gadā. Šie dokumenti parāda ne vien viņa darbību trimdā, bet arī plašāku Latvijas sociāldemokrātijas idejisko attīstību aukstā kara laikā un tās starptautiskos sakarus. Bruno Kalniņa dokumentārais mantojums glabājas gan Zviedrijā, gan Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Ne mazāk nozīmīgs ir darbs ar Stokholmas latviešu skolas arhīvu, kas ir viena no pirmajām latviešu papildskolām Zviedrijā. Arhīva materiāli atspoguļo gan mācību procesu, gan organizatoriskos aspektus, sniedzot ieskatu skolas darbībā vairākās desmitgadēs. Vienlaikus tika apzināti dokumenti par latviešu bērnu vasaras nometnēm Tālbijā, kurās bērni latviskā vidē apguva valodu, dziesmas, rotaļas un tradīcijas. Gan skolas, gan nometņu dokumenti uzskatāmi parāda, kā latviešu sabiedrība trimdā mērķtiecīgi veidoja izglītības un neformālās audzināšanas vidi, lai nodotu nākamajām paaudzēm latviešu valodu un kultūras pamatvērtības.
Īpaši vērtīgs pētniecības avots ir Viļņa Zaļkalna (1947–2002) dokumentu kolekcija. Viņš bija nozīmīgs latviešu trimdas sabiedriskais darbinieks un sociāldemokrātisko ideju pārstāvis Zviedrijā. Viņa dokumentārais mantojums ietver politisko saraksti, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Ārzemju komitejas dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas parāda trimdas politiskās dzīves norises un neformālos tīklus, kas savienoja trimdas latviešu sabiedrību ar okupēto Latviju.
Apzinātie un sakārtotie dokumenti tiks nodoti glabāšanai Zviedrijas Nacionālajam arhīvam (Riksarkivet). Šāds risinājums apliecina Latvijas un Zviedrijas sadarbību kultūras mantojuma saglabāšanā un latviešu diasporas nozīmīgo ieguldījumu latviešu vēstures dokumentēšanā.
Plašāka informācija par jau veiktajām aktivitātēm Zviedrijā, tostarp par apzinātajiem arhīvu dokumentiem, pieejama Latvijas Nacionālā arhīva Diasporas interneta vietnē: https://diaspora.arhivi.lv/?id=124
