Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā izstrādātā interaktīvā nodarbība “Audiovizuālie dokumenti avotpētniecībā” piedāvā skolēniem mūsdienīgā veidā apgūt propagandas tēmu, apvienojot teorētisku ieskatu Latvijas 20. gadsimta vēstures posmos un praktiskus uzdevumus ar audiovizuālajiem avotiem un mākslīgā intelekta rīkiem.
Nodarbība “Audiovizuālie dokumenti avotpētniecībā” iepazīstina ar audiovizuālajiem vēstures avotiem – kinodokumentiem, fotogrāfijām un skaņas ierakstiem – un attīsta skolēnu prasmes tos analizēt, interpretēt un atpazīt manipulāciju ar informāciju. Nodarbība padziļina izpratni par vēstures procesiem, propagandas mehānismiem un ietekmi uz sabiedrību. Tā veidota ar mērķi sniegt jauniešiem zināšanas par arhīvu dokumentiem un to nozīmi vēstures izpētē, sekmēt Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva (LVKFFDA) materiālu izmantošanu izglītībā, kā arī veicināt medijpratību, kas ir būtiska 21. gadsimtā.
Nodarbība “Audiovizuālie dokumenti avotpētniecībā” paredzēta vispārējo izglītības iestāžu humanitāro un sociālo zinātņu mācību virziena 11.–12. klases audzēkņiem. Tās pamatā ir pētījuma metode un problēmrisināšanā balstīta mācīšanās (Problem-Based Learning), kas veicina skolēnu kritiskās domāšanas un sadarbības prasmes. Nodarbību izstrādāja LVKFFDA Dokumentu izmantošanas nodaļas arhīva eksperte Natālija Lāce un galvenā arhīviste Jana Šlapaka.
Šī gada 14. maijā notika pirmā pilotnodarbība, kurā piedalījās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 12.a klases humanitārā virziena skolēni. Nodarbības pirmajā daļā skolēni noklausījās prezentāciju par propagandas vēstījuma veidošanu un izpausmes veidiem arhīva audiovizuālajos dokumentos, īpaši izceļot vizuālās manipulācijas tehnikas, simbolus un informācijas konstruēšanas mehānismus, pamatojoties uz dokumentu atlasi no trim Latvijas vēstures posmiem: Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma, vācu nacistiskās okupācijas un padomju okupācijas perioda.
Nodarbības otrajā daļā skolēni skatījās kinožurnālus, ar mākslīgā intelekta (MI) rīkiem transkribēja skaņas ierakstus un pierakstīja atziņas, aplūkoja fotodokumentu atlasi un salīdzināja savu un MI veikto fotogrāfijās redzamo propagandas simbolikas izvērtējumu. Skolēni veica “domu kartēšanu” – radošā veidā apkopoja secinājumus par dzirdēto, redzēto un saprasto par propagandas izpausmēm dotajos trīs vēstures periodos.
Nodarbības noslēguma diskusija ļauj secināt, ka tās lielākā vērtība ir tieši arhīva dokumenti, kas vizuāli atklāj vēstījumu, ko katrs vēsturiskais režīms uzspieda Latvijas sabiedrībai. Avoti nepārprotami liecina par manipulācijām ar sabiedrisko domu un atklāj propagandas postošo ietekmi uz realitātes izpratni, savukārt avotpētniecība veicina kritisko domāšanu, kas ir būtiska arī mūsdienu pārsātinātās informācijas laikmetā.
Dalībnieku aptaujās skolēni nodarbību raksturo kā saistošu un informatīvu, rakstot, ka tā palīdzējusi “atpazīt propagandu un kritiskāk uztvert redzamos simbolus”, “liek aizdomāties par zīmju nozīmi ne tikai vēsturē, bet arī mūsdienās”, sniegusi zināšanas, kā apstrādāt un analizēt dokumentus, un ļāvusi “prakses ceļā pārliecināties, ka mākslīgais intelekts nevar aizvietot cilvēka kritisko domāšanu”.
Interaktīvo nodarbību “Audiovizuālie dokumenti avotpētniecībā” Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs plāno piedāvāt skolām, sākot ar jauno 2025./2026. mācību gadu.
