Izstāde
Krāsaina bilde, izstādes stendu rinda skolas vestibilā

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu un atceroties notikumus, kas saistīti ar 1990. gada 4. maijā pieņemto deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, Latvijas Nacionālais arhīvs eksponējis tai veltītas izstādes.

Izstādēs atspoguļoti 1990. gada 4. maija notikumi, taču šis mūsu tautas liktenī būtiskais vēstures brīdis skatīts citu Trešās atmodas laika notikumu kontekstā, kas Neatkarības deklarācijas pieņemšanu padarīja iespējamu. Lai ar izstādi varētu iepazīties pēc iespējas plašāks interesentu loks, tiks eksponēti četri izstādes komplekti. Latvijas Nacionālā arhīva izstāžu logos Rīgā, Šķūņu ielā 11, būs skatāma lielformāta fotogrāfiju izstāde, kas būs saistoša arī ārvalstu viesiem.

Lai dotu iespēju skolēniem iepazīties ar fotogrāfijām un dokumentiem par šo vēsturisko notikumu, trīs izstādes komplekti šogad eksponēti Rīgas 49. vidusskolā, Daugavgrīvas pamatskolā un Ziemeļvalstu ģimnāzijā Rīgā.

Deklarācijai “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” bija izšķiroši svarīga iekšpolitiska un ārpolitiska nozīme valsts neatkarības atjaunošanas procesā. Deklarācija ir mūsu valsts kontinuitātes pamats, jo ar tās pieņemšanu tika atjaunota 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika. Tās pieņemšana apliecināja, ka, lai arī Latvijas neatkarības piekritēji ir izvēlējušies nevardarbīgu un konstitucionālu neatkarības atjaunošanas ceļu, tie ir gatavi uz drosmīgiem un principiāliem lēmumiem.

Bijušais Valsts prezidents Egils Levits (2019.–2023.), viens no Neatkarības deklarācijas autoriem, to raksturo kā “valsts tiesisku un starptautiski tiesisku dokumentu, kas nosaka Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts statusu. Tā salīdzināma ar valsts dibināšanas konstitucionālajiem pamatdokumentiem – 1918. gada 17. novembra Tautas padomes politisko platformu, 1918. gada 18. novembra valsts dibināšanas aktu, 1920. gada 27. maija Deklarāciju par Latvijas valsti un 1920. gada 1. jūnija Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem. Tie ir valsts dibināšanas, bet šis – valsts atjaunošanas juridiskais pamatdokuments.”