Viļņas dokumentālo filmu festivālā no 21. - 29. septembrim izrāda režisora Anša Epnera filmu retrospektīvu. Režisora veidotās filmas un kinožurnālus no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājuma četrās programmās sakārtojuši Anša Epnera dēls mākslinieks Kristaps Epners un kuratore Zane Balčus.
Retrospektīvā iekļauti vairāk nekā 20 darbi, kas apkopo gan Anša Epnera agrīno daiļradi un vēlāka laika darbus, kā arī reflektē par viņa filmogrāfijas plašo tematisko klāstu. Programmā iekļautās Epnera pirmās filmas “Dzīvs” (1970) un “Lidojums naktī” (1971) jau demonstrē īpašu ekspresivitāti dokumentālās realitātes fiksēšanā un variācijas ar montāžu. Sports, fiziskās aktivitātes, izglītība, prasmju nodošana ir tēmas, kas caurvij daudzas Epnera filmas. Viņš regulāri veidojis kinožurnālu “Sporta apskats”, piedāvājot radošus risinājumus dažādu sporta veidu atainošanā, uzņēmis filmas par Latvijas sporta komandām (basketbolu, hokeju). Saistoša un mazāk izrādīta ir filma “Aizej tur, atnes to…” (1987), kurā fizisko aktivitāšu azarts jūtams ne tikai filmas saturā, bet arī tās formā. Neiztrūkstoša programmā ir filma “Lielvārdes josta” (1980), kura iezīmēja jaunu pagriezienu Epnera dzīvē – interesi par senajām zīmēm, un filmai bija īpaša nozīme Atmodas periodā, kad notika nacionālās kultūras procesu atjaunošanās. Epneram īpaši nozīmīgs bija kinorežisors un teorētiķis Sergejs Eizenšteins, par kuru viņš uzņēmis divas dokumentālās īsmetrāžas filmas – “Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds” un Sergejs Eizenšteins. Post Scriptum” (abas 1978. gadā), atklājot dzimtās vietas Rīgas ietekmi uz Eizenšteina daiļradi un tālākajām gaitām jau kā būtiskam autoram Padomju Savienībā ar tās opresīvo mākslas vidi. No jaunākajiem darbiem programmā iekļauta filma “Es esmu dzimis Rīgā” (1996), kurā esejistiskā formā saplūst Epnera autobiogrāfijas motīvi, uzskati par mākslu un laikmetu, kļūstot par atslēgu viņa personības un daiļrades šifrēšanā, un video dienasgrāmata “No Everesta līdz paradīzei” (1998).
Retrospektīva izveidota, pateicoties Viļņas dokumentālo filmu festivāla iniciatīvai un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam, kurā filmas digitalizētas. Tās sakārtotas četrās tematiskās programmās, un skatītājus pirms seansiem ar filmām un Anša Epnera daiļradi iepazīstina Kristaps Epners un Zane Balčus.