Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālajā muzejā "Jāņaskola" līdz 1. jūlijam apskatāma Latvijas Nacionāla arhīva izstāde “Pētera Pētersona sapņi un laiks”.
Izstāde atklāj izcilā režisora, dramaturga, tulkotāja un sabiedriskā darbinieka Pētera Pētersona daudzšķautnaino personību. Par leģendāriem latviešu teātra vēsturē kļuvuši viņa iestudējumi Dailes un Jaunatnes teātros. Viņa radītais dzejas teātris un leģendārā izrāde “Spēlē, Spēlmani!” iekļauti Latvijas kultūras kanonā. Iestudējums “Spēlē, spēlmani!” Jaunatnes teātrī 1972. gadā tapa pēc tā galvenā režisora Ādolfa Šapiro uzaicinājuma. Izrādes scenāriju Pēteris Pētersons izveidoja kopā ar dzejnieku Imantu Ziedoni, tā pamatā bija dzejnieka Aleksandra Čaka darbi.
Pēteris Pētersons bija Dailes teātra galvenais režisors (1964–1971), Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (1993–1998), darbojās kā dramaturģijas konsultants Latvijas Rakstnieku savienībā, bija viens no Latvijas Inteliģences apvienības dibinātājiem. Viņš veidojis Trešās atmodas laikā nozīmīgu sabiedrisko pasākumu režiju, piemēram, 1988. gada folkloras festivālam “Baltica”, koncertam Mežaparkā 1988. gada 7. oktobrī manifestācijas “Par tiesisku valsti Latvijā” dienu pirms Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa, atjaunotajiem XX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem 1990. gadā.
Ar Cēsu pusi saistās Pētera Pētersona dzimtas vēsture, jo režisora senču saknes pa tēva (Jūlija Pētersona) līniju meklējamas tur. Sākotnēji viņa vecvectēvam piederējušas “Baidunu” mājās Raunas pusē. Vēlāk ģimene apmetusies Cēsu pilsētā, no kurienes pēc tautas skaitīšanas datiem ap 1850. gadu pārcēlusies uz Smilteni. Pētersona vectēvs Dāvis turējis "Cūkgalvas krogu" Brutuļos, bet vēlāk viņam pierējuši divi veikali Smiltenes centrā un liela māja Dārza ielā.
Izstāde eksponēta ar Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” atbalstu. Izstādei izmantoti materiāli no LNA fondiem un Pētera Pētersona ģimenes arhīva.