Laimes lācis, animācijas filma

Pēc projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta) pabeigšanas 2021. gadā, šobrīd aktīvi norit projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)” pēdējā gada aktivitāšu ieviešana. Turpinot vienotās digitālā kultūras mantojuma platformas izstrādi, pirmkārt, norit vienotās digitālā kultūras mantojuma satura izpaltīšanas sistēmas www.digitalabiblioteka.lv attīstīšana, otrkārt, autortiesību pārvaldības un licencēšnas sistēmas un kultūras pieminekļu pārvaldības sistēmas izstrādes 2. kārta, treškārt, tiek pilnveidotas atsevišķas digitālā kultūras mantojuma sistēmas, ceturtkārt, sabiedrībai ir publicēta digitālā kultūras mantojuma kolekcija “Industriālais mantojums”, kā arī turpinās digitalizācijas darbi. 

 

24. martā Eiropas Digitālās nedēļas pasākumu programmas ietvaros tika atklāta Industriālā mantojuma digitālā kolekcija https://industria.lndb.lv/, kuras būtisku satura daļu veido 2. kārtas projektā digitalizēti muzeju priekšmeti, dokumenti no Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) un zonālo arhīvu lietām, kinohronikas no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un fotogrāfjas, rasējumi un citi materiāli no Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB). Šī ir Eiropā pirmā digitālā kolekcija par rūpniecības vēsturi, ko laika gaitā turpināsim papildināt, lai gan jau šobrīd tā aptver vairāk nekā 100 dažādus Latvijā ražojošus uzņēmumus.

 

LNB ir pabeigusi 2. kārtas projektā iecerēto teksta dokumentu digitalizāciju 976 000 lapaspušu apmērā un skaņas un video materiālu digitalizāciju 275 000 minūšu garumā. No teksta materiāliem digitalizētas grāmatas un periodikas izdevumi, kā arī  Latvijas muzejos glabāti teksta materiāli un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP) uzkrātā dokumentācija par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem.

 

Pagājušajā vasarā NKMP īstenoja kultūras pieminekļu uzmērīšanas darbus ar trīsdimensionālās lāzerskenēšanas  un fotogrammetrijas metodi,  ģeofizikālās apsekošanu ar radiolokācijas metodi un batimetrijas darbus 30 valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu esošā stāvokļa dokumentēšanai. Uzmērīšanas rezultātā iegūti precīzi kultūras pieminekļu dokumentēšanas materiāli, kurus iespējams izmantot kultūras pieminekļu saglabāšanas un atjaunošanas darbā – veikta precīza saglabātības stāvokļa dokumentēšana gan virszemē, gan pazemē, gan zem ūdens, ieskaitot detalizētu vērtību dokumentēšanu, defektus, nodiluma un deformācijas stāvokļa turpmākam monitoringam un iegūtā materiāla izmantošanai projektēšanā kā datu izejmateriālu. NKMP turpina arī Kultūras pieminekļu pārvaldības informācijas sistēmas “Mantojums” pilnveidošanu, attīstot to par sadarbības platformu informācijas, konsultāciju un pakalpojumu saņemšanai, t.sk. tiek veikta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un objektu ar kultūrvēsturisko vērtību pārvaldības sistēmas lietotāju saskarsmes pilnveidošana un datu meklēšanas rīka pilnveidošana un optimizācija, NKMP rīcībā esošas informācijas par  pieminekļiem un citiem kultūrvēsturiskajiem objektiem pieejamības un caurskatāmības pilnveidošana.

 

LNA notiek filmu restaurācija un darbi turpināsies līdz šī gada rudenim. Starp restaurētajām filmām ir Rozes Stiebras animācijas filmas – “Kabata”, “Laimes lācis”, “Zelta sietiņš”, dokumentālās filmas – “Ceturtā dimensija”, “Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku”, “Imants Ziedonis. Portrets locījumos”, “Jānis Peters un mūsu laiks” un īsmetrāžas spēlfilmas – “Tās dullās Paulīnes dēļ” un “Cēloņi un sekas”. Restaurētās filmas pieejamas LNA digitālajā krātuvē www.redzidzirdilatviju.lv. LNA ir uzsākusi digitālās krātuves pilnveidošanu tās integrācijai ar vienoto digitālā kultūras mantojuma platformu, kā arī datu sakārtošanu.

 

Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) projekta 2. kārtā arī turpina realizēt digitalizāciju. Uz šo brīdi fiksētas 25 kultūras norises, no kurām lielāko daļu iespējams brīvpieejā skatīt platfomā http://www.diva.lv/,  t.sk. vairākus Lielās Mūzikas balvas ceremonijas. Tāpat veikta 10 nemateriālā kultūras mantojuma vērtību video klipu un subtitru izveide. Turpināta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas arhīva materiālu digitalizācija, kā arī noslēgumam tuvojas muzeju priekšmetu digitalizācija –  jau digitalizēti vairāk nekā 30 000 priekšmetu. KISC turpina arī autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēmas “APLIS” 2. kārtas izstrādi un informācijas sistēmu savstarpējās integrācijas tehnisko risinājumu izstrādi un drīzumā tiks uzsākta arī platformas https://www.filmas.lv/ pilnveide.  

 

Sabiedrībai redzamākā vienotās digitālā kultūras mantojuma platformas daļa ir kultūras un zinātnes satura izpaltīšanas sistēma www.digitalabiblioteka.lv. Esošā sistēma tiek būtiski pilnveidota, lai nodrošinātu meklēšanas pakalpojumu LNB, LNA, NKMP, muzeju un daudzu citu satura partneru digitālajos krājumos (periodiskie izdevumi, grāmatas, kartes, attēli, skaņu ieraksti, audiovizuālie materiāli, muzeju priekšmeti, u.c.). LNB kopā ar partneriem veido to par vienotas piekļuves resursu Latvijas kultūras un zinātnes saturam tiešsaistē, kā arī attīsta funkcionalitāti mūsdienīgām iespējām tā izziņai un zināšanu radīšanai, lai ilgtermiņā kalpotu par ilgtspējīgu instrumentu zināšanu sabiedrības attīstībai. Kvalitatīvai un iespējami pilnīgai satura izguvei un atklāšanai tiek veidota starpinstitūciju autoritatīvo datu kopa un šo datu pārvaldības risinājums.

 

Uzziņai:

Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Latvijas valsts projektu “Kultūras mantojuma satura digitalizācija” īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Kultūras informācijas sistēmu centrs un Latvijas Nacionālais arhīvs.

 

Papildu informācija:

Līdz šī gada beigām Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas periodikas un grāmatu kolekcijas periodika.lv un gramatas.lnb.lv būs pieejamas brīvā piekļuvē bez autortiesību ierobežojumiem (t.sk. arī daļa no projektā digitalizētā satura).

 

Līdz šī gada septembra beigām digitālajā krātuvē www.redzidzirdilatviju.lv publiski un brīvā piekļuvē skatāma Latvijas Nacionālā arhīva kinohroniku kolekcija (veidota no 1910. līdz 1996. g.), kas ir tematiski visbagātākā un visvairāk izmantotā dokumentu kolekcija arhīvā. Digitālajā krātuvē pieejamas vairāk nekā 3300 kinohronikas un dokumentālās filmas, kas digitalizētas 1. kārtas projektā.