Atzīmējot garīdznieka, politiķa un sabiedriskā darbinieka Jāzepa Rancāna 140. dzimšanas gadadienu tika atklāta LNA dokumentāro liecību izstāde “Kalpojot Dievam un Latvijai. Bīskapam un valstsvīram Jāzepam Rancānam – 140”. Izstāde būs apskatāma Rīgas Sv. Jēkaba Romas katoļu katedrāle līdz šā gada 10.decembrim.
Bīskaps Jāzepa Rancāns (1886–1969) – garīdznieks, politiķis, mācību spēks un sabiedriskais darbinieks, no (1947–1969) Valsts prezidenta vietas izpildītājs trimdā ir nozīmīga personība mūsu valsts 20. gadsimta vēsturē. Viņa veikums ir būtisks gan Latvijas valsts tapšanas, gan tās attīstībā starpkaru periodā, gan pēc valstiskās neatkarības zaudēšanas darbojoties trimdā Latvijas interešu aizstāvībā.
Izstādes atklāšanā tika nolasīta Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča apsveikuma vēstule. Tajā prezidents atzīmēja, ka pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tieši Jāzepa Rancāna devums trimdā ir palīdzējis nostiprināt Latvijas valsts nepārtrauktības pamatus. Prezidenta apsveikumā teikts: “Lai šodienas pasaulē Jāzeps Rancāns kalpo par paraugu. Par paraugu ticībai un uzticībai saviem ideāliem – brīvai, neatkarīgai un demokrātiskai Latvijai!”
Izstādes atklāšanā ar priekšlasījumiem uzstājās Dr. theol.pr. Mihails Volohovs ar lasījumu “Mira eruditio et sancta operatio – Jāzepa Rancāna priesteriskais kalpojums” un Dr. hist. Ainārs Lerhis - “Valstsvīrs Jāzeps Rancāns neatkarīgajā Latvijā un trimdā”.
Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža savā uzrunā uzsvēra : “ arhīvs nav tikai dokumentu un plauktu kopums – tā ir mūsu tautas kopīgā atmiņa.
Bīskapa Jāzepa Rancāna dzīves gājums spilgti apliecina, kā vienas personības liktenis savijas ar mūsu tautas vēsturisko ceļu. Arhīvā glabātie dokumenti ir nepārprotams apliecinājums viņa neizsīkstošajam spēkam, ticībai un mīlestībai pret savu valsti un tautu. Šī izstāde ir mūsu cieņas apliecinājums bīskapam Rancānam un vienlaikus atgādinājums mums katram par to, cik svarīgi ir sargāt un nodot nākamajām paaudzēm mūsu vēsturiskās liecības.”
Izstādes atklāšanas noslēgumā Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs savā uzrunā akcentēja : “Mēs varam redzēt bīskapa Rancāna gadījumā, cik auglīga kļūst dzīve tad kad cilvēks atveras tam plānam, kas Dieva sirdī ir iecerēts cilvēkam. Šeit mēs redzējām tikai bīskapa Rancāna kalpošanas laicīgo dimensiju, jo viņa kalpošana Baznīcā - tas varētu būt cits stāsts, par to varētu rīkot atsevišķu konferenci. Bet tas, kam vēlos pievērst uzmanību - Sokrāts savā laikā teica, ka viņš piekopj ‘majētiku’ jeb vecmātes mākslu. Vecmāte palīdz bērnam piedzimt, un Sokrāts, savukārt, palīdzēja cilvēkiem ar saviem jautājumiem. Viņš teica, ka cilvēkam patiesība ir iekšā un ir jāpalīdz to izdabūt ārā. Var teikt tā, ka Dieva plānā Latvijai bija paredzēta neatkarība un valstiskums, bet bija jāpalīdz šim valstiskumam piedzimt un pēc tam arī noturēties.”
Pasākumu ar muzikāliem priekšnesumiem uzstājās Rēzeknes novada Jauniešu vokālā grupa “Skonai” (vadītāja Guntra Kuzmina-Juhna) un noslēgumu Rīgas Sv. Franciska katoļu draudzes jauniešu koris.”
Izstādes organizatori ir Latvijas Nacionālais arhīvs, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas Metropolijas kūrija un Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle.
Izstādē izmantotas dokumentārās liecības no Latvijas Nacionālā arhīva, Rīgas Garīgā semināra arhīva, Nautrēnu novadpētniecības centra, Ludzas Novadpētniecības muzeja, kā arī Jāņa Rancāna privātā arhīva.
Izstādes radošā darba grupa : LNA ekspertes Antra Mazūra, Meldra Usenko, zinātniskais konsultants Ainārs Lerhis un Mihails Volohovs, mākslinieks Jānis Dubovs, izstādes tehniskais nodrošinājums - Arvīds Ozoliņš.
Sv. Jēkaba katedrālei, kur notika izstādes atklāšana ir nozīmīga vieta Jāzepa Rancāna, kā garīdznieka dzīvē, jo 1924. gada 4. maijā tur viņš tika iesvētīts par bīskapu.
No katedrāles pirms pārapbedīšanas Aglonas bazilikas kriptā 1995. gada 3. jūnijā tika izvadīts bīskapa šķirsts.