Krāsaina bilde, LNA orgenizētie 3 dienu kursi par elektronisko dokumentu saglabāšanu un pieejamību ilgtermiņā

Pagājušajā nedēļā sekmīgi noslēgušies trīs dienu kursi par elektronisko dokumentu saglabāšanu un pieejamību ilgtermiņā

Digitāli dzimušie dokumenti un dati Latvijas publiskajai pārvaldei jau sen nav nekāds jaunums. Jau kopš 20. gs. 90. gadiem un pat vēl agrāk valsts un pašvaldību iestādes aktīvi rada elektronisko informāciju, kuras integritāte un pieejamība ilgtermiņā kļūst arvien aktuālāka. Tieši tādēļ Valsts administrācijas skolas Digitālās akadēmijas programmas ietvaros š. g. 23. aprīlī, 6. un 7. maijā pulcējās dokumentu un IT speciālisti, lai mācītos, kā saglabāt un nodrošināt pieejamību informācijai termiņā, kas ir lielāks par programmatūras un aprīkojuma mūžu.

Mācības pasniedza Baltijas un ES vadošie zinātnieki un praktiķi digitālās saglabāšanas jomā. Ievadu par digitālo saglabāšanu un situāciju Baltijas valstīts sniedza Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhīvu pārstāvji Ingūna Slaidiņa, Dr. Daiva Lukšaite un Kristela Tammika.

Ar digitālās saglabāšanas stratēģijām, standartiem un metodēm iepazīstināja Igaunijas Nacionālā arhīva pārstāvji Koits Sārvets un Dr. Tarvo Kārbergs. Datubāžu saglabāšanas pieejas, metodes un rīkus aplūkoja profesore Dženeta Andersone no Braitonas Universitātes un Migels Gimaraešs no Bragas Universitātes dibinātā uzņēmuma “Keeps”. M. Gimarešs arī vadīja praktisku datubāžu digitālās saglabāšanas meistarklasi, arhivējot Patentu valdes informācijas sistēmu. Specifisku datu kategoriju – ģeotelpiskās informācijas ilgtermiņa saglabāšanas standartus – aplūkoja viens no šo standartu izstrādātājiem Gregors Završniks no EK finansētā projekta “E-Ark”.

Strauji pieaugot elektroniskās informācijas apjomam, arvien svarīgāka kļūst tās izvērtēšana, jo ne visa informācija ir nepieciešama un pat vajadzīga glabāšanai ilgtermiņā. Šo problēmu lekcijās risināja Braitonas Universitātes profesors Deivids Andersons, kurš vēstīja par mākslīgā intelekta iespējām datu izvērtēšanā. Tāpat, iespējams, ir jāpārskata pašreizējā datu izvērtēšanas paradigma, ņemot vērā pētnieku intereses. Par tādām vēstīja korupcijas pētnieks politologs Olafs Grigus un profesors vēsturnieks Gatis Krūmiņš.

Trīs dienu laikā zinības Valsts administrācijas skolas Digitālās akadēmijas programmas ietvaros apguva vairāk nekā 160 dokumentu un IT speciālistu. Speciālistu atsauksmes par apgūto – pozitīvas!