Valdība 26. maija sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) un Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) finansējuma pieprasījumu 780 563 eiro apmērā, lai būtu iespējams novērst avārijas situāciju LNA ēkās Rīgā - Bezdelīgu ielā 1A un Slokas ielā 16 - saistībā ar ēku apkures sistēmu, elektroinstalāciju un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu darbību, kā arī pārņemt arhīva krājumā Latvijas valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūta “PILSĒTPROJEKTS” vēsturiskā arhīva dokumentus.
LNA ēkas Rīgā, Bezdelīgu ielā 1A un Slokas ielā 16 ir nodotas LNA apsaimniekošanā un lietošanā. Lai arī jau 2020. gada decembrī valdībā tika apstiprināta KM, LNA un “Valsts nekustamie īpašumi” (VNI) izstrādātā koncepcija LNA ēku attīstībai, kas paredz sistemātisku LNA infrastruktūras optimizēšanu, attīstīšanu un modernizēšanu (par modernizējamām atzītas 8 no 22 ēkām, kurās šobrīd strādā arhīvi), KM un LNA ilgstoši trūkst finansējuma koncepcijas īstenošanai; LNA spēj nodrošināt obligāti veicamos uzturēšanas darbus nepietiekamā apmērā un novērst avāriju sekas.
Jaunākā no ēkām Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā ir uzbūvēta 1982.gadā - ēkai kopš tās uzbūvēšanas nav veikti ievērojami siltuma zudumu novēšanas pasākumi un apkures sistēmas pārsvarā saglabājušās tās pašas, kas tika uzstādītas būvniecības laikā. Iekārtas un sistēmas ir morāli un fiziski novecojušas - tas 2025./2026.gada ziemā radīja avārijas situāciju ēkā. Turklāt minimāli nepieciešamās gaisa temperatūras nodrošināšanai intensīvi tika lietoti elektrosildītāji, kas radīja papildu slodzi elektroinstalācijai un tās drošībai.
Lai novērstu avārijas situāciju LNA ēkās Rīgā, Bezdelīgu ielā 1A un Slokas ielā 16 saistībā ar ēku apkures sistēmu, elektroinstalāciju un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu darbību Ministru kabinets no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lēma piešķirt 521 514 eiro VNĪ. VNĪ būs jāveic nepieciešamie darbi ārkārtas situācijas novēršanai abos arhīva namos.
“Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras sakārtošana kā viena no prioritātēm būtu izvirzāma arī nākamajā ES daudzgadu budžeta perioda plānošanā, paredzot tam arī valsts budžeta līdzekļus,” pauž kultūras ministre Agnese Lāce.
Tāpat valdība lēma LNA piešķirt 259 049 eiro Latvijas valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūta "PILSĒTPROJEKTS" arhīviski vērtīgo dokumentu pieņemšanai LNA krājumā. Arhīviski vērtīgajos, ēku īpašniekiem, apsaimniekotajiem, projektētājiem, vēstures pētniekiem, studentiem un citiem profesionāļiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm nepieciešamajos dokumentos ir konstatēts mikrobioloģiskais piesārņojums – pelējums; dokumenti jāatputekļo un jāveic to dezinfekcija. Dokumenti nav ne aprakstīti, ne digitalizēti – arī šie darbi LNA jāveic to turpmākai saglabāšanai un pieejamības sabiedrībai nodrošināšanai.
“PILSĒTPROJEKTS” dokumentu kopumā glabājas Latvijas pilsētu ģenerālplāni, apdzīvoto vietu funkcionālās shēmas, transporta shēmas, mikrorajonu detālplānojumi, pilsētu vēsturisko centru rekonstrukcijas plāni, ūdensvadu un kanalizācijas tīkli, tilti, sabiedriskās ēkas, dzīvojamās ēkas, skolas, bērnudārzi u.c. projekti - aptuveni 120 000 lietas. Institūts ne mazāk kā 40 gadus vadīja pilsētbūvniecības un arhitektūras radošo attīstību un tendences Latvijā, tajā strādājuši teju visi izcilākie un vadošie 20. gadsimta Latvijas arhitekti pēc Otrā pasaules kara. Šie dokumenti nav atrodami nekur citur. Piemēram, veidojot pilsētu ģenerālplānus, veiktas priekšizpētes, kas nozīmē, ka materiālos atrodami ne tikai nākotnes plāni, bet arī vēsturiskas fotoliecības. “PILSĒTPROJEKTS” arhīvā ir Latvijas arhitektu izstrādātos tipveida ēku projekti, kas ir ne tikai vēsturiski nozīmīgi, bet arī praktiski vajadzīgi, ēkas rekonstruējot. Arī pilsētu ģenerālplāni nepieciešami plānotājiem šodien.