Datu bāze Diaspora
Datubāzes pirmā lapa, pelēks fons, trīs teksta kolonnas

Pēc vairāku gadu darba Latvijas Nacionālais arhīvs trimdas un dzimtas koku pētniekiem piedāvā jaunu digitālo datubāzi “Latviešu diasporas dokumenti”. Latviešu diasporas dokumentu datubāze apkopo informāciju, kas saistīta ar diasporas vēsturisko mantojumu Latvijā un pasaulē. Šo mantojumu veido gan personu, gan organizāciju dokumenti, kas atstājušas nozīmīgas liecības par trimdinieku dzīvi svešumā, aptverot laika posmu no Otrā pasaules kara gadiem līdz Latvijas neatkarības atgūšanai. LNA Latvijas Valsts arhīvs glabā lielāko daļu Latvijā nonākušo trimdas dokumentu. Darbs pie trimdas dokumentu apzināšanas, vākšanas un to popularizēšanas notiek kopš 20.gs. 90.gadu sākuma, tāpēc datubāzi paredzēts periodiski papildināt ar jauniem datiem un jaunieguvumiem.

Datubāzē pieejamā informācija iedalīta trijās fundamentālās sadaļās:

  • Diasporas dokumentu uzskaite, kas glabājas Latvijas Nacionālajā arhīvā un citās atmiņu institūcijās. Šī sadaļa sniedz visaptverošu informāciju par diasporas dokumentiem ne tikai arhīvā, bet arī Latvijas muzejos, bibliotēkās, izglītības iestādēs kā arī ārpus Latvijas pastāvošos diasporas arhīvos.
  • Latvijas Nacionālā arhīva veidotas datubāzes, kurās ir iespējams iegūt datus par latviešiem, kas emigrējuši uz Rietumiem pēc Otrā pasaules kara, un leģionāriem, kuru personu paliecinošie dokumenti tika atņemti,  stājoties dienestā Latviešu SS brīvprātīgajā leģionā.
  • Latvijas Nacionālā arhīva veidotās virtuālās izstādes, kas veltītas latviešu dzīvei trimdā.

Bēgļu kartotēkas vēsture

Kartotēka satur ziņas par Latvijas pilsoņiem, kuri devās bēgļu gaitās uz Vāciju un citām valstīm pēc Otrā pasaules kara. Kartotēku 1945. gadā sāka veidot Latviešu Centrālā padome un Latvijas Sarkanais krusts, kas bija galvenās latviešu bēgļu pārstāvniecības Vācijā. Kartotēku mēdza dēvēt arī par “Latviešu Centrālo kartotēku” un “Hānavas kartotēku”. Tā aptver laika posmu no 1943. līdz 1951.gadam un tajā reģistrētas ap 130 00 personas. Kad sākās masveida izceļošana no Vācijas uz jaunajām mītnes zemēm, kartotēka tika pārvesta uz Lielbritāniju un glabājās latviešu mājā Almēlijā. Kartotēku 1995.gadā pēc vienošanās ar Latviešu Nacionālo Padomi Lielbritānijā ieguva Latvijas Valsts arhīvs. Kartītes tika saņemtas ļoti sliktā stāvoklī, jo bija glabājušās nepiemērotos apstākļos, ko lielākoties veicināja mitras telpas. Saņemot kartotēku, tika veikta divkārša pretbakteriāla apstrāde. Kartotēka bija izvietota vairākos desmitos koka kastu un saiņos aptuvenā alfabēta kārtībā. Pēc arhīva veiktās apstrādes, kartotēka tika sakārtota 157 kastēs, saglabājot oriģinālo kartīšu sistematizāciju. Kartotēkas kartītes satur sekojošas ziņas – personas vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, nodarbošanās, izglītība, pēdējā dzīves vieta Latvijā, pārvietotās personas nometnes vieta vai cita dzīves vieta ārpus Latvijas, pārcelšanās uz jaunu dzīves vietu Vācijā, un visbeidzot valsts, uz kuru persona pārcēlās no Vācijas vai citas pagaidu apmešanās valsts un datējums. Kartīte var saturēt visu iepriekšminēto informāciju, bet ir arī nepilnīgi aizpildītas kartītes, no kurām var iegūt tikai daļu informācijas.

Leģionāru personas apliecinoši dokumenti

1943.gada 23.janvārī Vācijas reihskanclers Ādolfs Hitlers pavēlēja SS reihsfīreram Heinriham Himleram izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. 1943.gada 23.februārī sekoja Latvijas ģenerālkomisāra Oto Heinriha Drehslera pavēle par 58 000 jauniešu piespiedu iesaukšana militārajā dienestā, vienlaicīgi veicinot arī brīvprātīgu pieteikšanos. Nonākot dienestā, jaunajiem kareivjiem tika atņemtas pases un citi personas apliecinoši dokumenti. Vēlāk nezināmos apstākļos leģionāriem atņemtie dokumenti nonāca Vācijā, Lībekā, kur tos sliktā stāvoklī no ASV armija ieguva latviešu organizāciju pārstāvji. Dokumenti esot bijuši dedzināti un mīdīti ar kājām. Visas pases tika reģistrētas un sakārtotas alfabētiskā secībā. No Vācijas dokumenti nokļuva Lielbritānijā, kur tie tika glabāti latviešu mājā Almēlijā ar iespēju personām savus dokumentus izņemt, taču atsaucība esot bijusi maza. Pēc tam tie nonāca Daugavas Vanagu Fonda Bradfordas namā, kur dokumenti glabājušies nepiemērotos apstākļos nama bēniņos, pakļaujot dokumentus bojāšanās procesam. Vēlāk dokumenti pārvesti uz latviešu īpašumu “Straumēni”, līdz beidzot 2003.gadā dokumenti saņemti Latvijas Valsts arhīvā no Daugavas Vanagu Centrālās valdes Lielbritānijā. Saņemot dokumentus, arī tie bija ļoti sliktā saglabātības stāvoklī – saplēsti, netīri, ar pelējuma sēnītēm. Pēc atvešanas pases tika dezinficētas un apstrādātas ar speciālām vielām, iespēju robežās notīrītas un izgludinātas. Leģionāru personu apliecinošo dokumentu kolekciju veido gandrīz 30 000 vienību, un no tām izveidotas piecas datubāzes pēc dokumentu veidiem ar meklēšanas iespējām “vārds un/vai uzvārds vai “dzimšanas gads”. Vārdu, uzvārdu un dzimšanas vietu rakstība ir saglabāta tāda, kāda ir dokumentā.

Kā strādāt ar datubāzi

Lai uzsāktu darbu un iegūtu pieeju visiem datiem, jādodas uz http://diaspora.arhivi.lv/ un jāreģistrējas, uzspiežot uz labās puses augšējo pogu “Pieslēgties”. Reģistrējoties iegūsiet savu lietotāja vārdu un paroli, ko būs nepieciešams ievadīt ikreiz, kad izmantosiet datubāzi. Ja plānojiet iegūto informāciju izmantot publikācijās, obligāti nepieciešams atsaukties uz avotu un datubāzes vietni. Visi datubāzē iekļautie LNA fondi, bēgļu kartotēka un leģionāru personu apliecinošie dokumenti glabājas LNA Latvijas Valsts arhīva krātuvē Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā. Ja kādu no interesējošiem trimdas fondiem vai personu dokumentiem ir nepieciešamība aplūkot klātienē, to var izdarīt, nākot uz arhīva lasītavu minētajā adresē. Lasītavas telefona nr. +371 27039994.