No 19. – 22. oktobrim Viļņā, Lietuvā norisinājās Starptautiskās skaņas un audiovizuālo arhīvu asociācijas (International Association of Sound and Audiovisual Archives, IASA) un Baltijas audiovizuālo arhīva padomes (Baltic Audiovisual Archival Council, BAAC) apvienotā konference. Latvijas Nacionālo arhīvu tajā pārstāvēja direktora vietnieks Gatis Karlsons, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva (LVKFFDA) Elektronisko dokumentu nodaļas arhīva eksperte Natālija Lāce, Dokumentu aprakstīšanas nodaļas arhīva eksperte Viktorija Gardoviča, Dokumentu saglabāšanas nodaļas galvenā fondu glabātāja Liene Sinkēviča un Dokumentu izmantošanas un popularizācijas nodaļas galvenā arhīviste Sanita Grīna.
Starptautiskās skaņas un audiovizuālo arhīvu asociācija ir viena no nozīmīgākajām audiovizuālo arhīvu profesionālajām organizācijām pasaulē, kas apvieno institūcijas no 70 pasaules valstīm, un tās ikgadējā konference ir svarīgs pieredzes apmaiņas forums audiovizuālo dokumentu saglabāšanas, digitalizācijas, restaurācijas un pētniecības jautājumos. Konferences tēma šogad bija “Arhīvi miera un kara laikos” (Archives in Times of Peace and War) un tajā tika apskatīts plašs tēmu loks, kas skāra izaicinājumus, ar ko arhīvi saskaras gan politiski nestabilā pasaulē, gan straujās mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstības rezultātā. Konferences ietvaros notika arī profesionālās vizītes uz Lietuvas Centrālo valsts arhīvu, Lietuvas Nacionālo televīziju un radio un OZO kinotēku.
LVKFFDA Elektronisko dokumentu nodaļas arhīva eksperte Natālija Lāce un Dokumentu aprakstīšanas nodaļas arhīva eksperte Viktorija Gardoviča konferencē prezentēja pētījumu “Zaudēts konteksts, sagrauta uzticēšanās: izcelsmes aizsardzība audiovizuālo materiālu ļaunprātīgas izmantošanas laikmetā” (Context Lost, Trust Broken: Safeguarding Provenance in an Age of Audiovisual Misuse), pievēršot uzmanību audiovizuālo dokumentu konteksta nozīmei dezinformācijas laikmetā. Prezentācijā tika uzsvērts, ka arhīvu digitālās pieejamības paplašināšanās sniedz sabiedrībai plašākas iespējas izmantot vēsturiskos avotus, taču vienlaikus palielina risku, ka dokumenti tiek pārpublicēti bez to oriģinālā konteksta.
Arhīva ekspertes iepazīstināja arī ar izglītības programmu “Audiovizuālie dokumenti avotpētniecībā”, kas palīdz skolēniem attīstīt kritisko domāšanu, analizēt propagandas mehānismus un apzināti izvērtēt informācijas avotu uzticamību. Programmas rezultāti apliecina, ka darbs ar autentiskiem arhīvu dokumentiem un mūsdienu tehnoloģijām veicina jauniešu medijpratību un izpratni par vēsturisko avotu nozīmi demokrātiskā sabiedrībā.
Kā tās vadītāja, Natālija Lāce konferencē pārstāvēja arī Starptautiskās arhīvu padomes Foto un audiovizuālo arhīvu ekspertu grupu (International Council on Archives Photographic and Audiovisual Archives Group, ICA PAAG).