Laikraksts “Latvijas Vēstnesis” 14. oktobrī publicējis grozījumus Arhīvu likumā, ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 1. oktobrī. Grozījumi likumā paredz samazināt birokrātijas slogu un uzlabot dokumentu pieejamību. Izmaiņas paredz deleģēt virkni iekšējo procedūru Latvijas Nacionālā arhīva direktoram, kas ievērojami paātrinās normatīvo aktu aktualizāciju un savlaicīgu pieņemšanu.
Būtisks sasniegums dzimtas pētnieku skatījumā ir grozījumi likumā, kas atvieglo dzimtas pētnieku iespējas piekļūt arhīva dokumentiem, kas satur īpašu kategoriju personas datus vai citu informāciju par personas privāto dzīvi. Ģenealoģijas portāla ciltskoki.lv izveidotājs Egīls Turss atzīmē: “Grozījumi Arhīvu likumā pavērs piekļuvi ne tikai plašākam izpētes periodam, bet arī plašākam dokumentu klāstam. Lai arī piekļuves ierobežojuma samazinājums no 110 gadiem uz 100 gadiem var likties mazs, tomēr tas ir pietiekams, lai dzimtu vēstures pētniekiem atrastos daudz jaunu un nozīmīgu faktu.” Turss turpina: “Likumā iestrādātais jaunais regulējums dos iespēju noņemt piekļuves ierobežojumu tādām dokumentu kopām kā 1935. un 1941. gada tautas skaitīšanai, mājas grāmatām, pasu reģistrācijas grāmatām un citiem nozīmīgiem dokumentiem dzimtas vēstures izpētei.”
Grozījumi nosaka kapitālsabiedrībām pienākumus nodot valsts glabāšanā pastāvīgi glabājamos dokumentus to daļu atsavināšanas piemēram, pārdošanas, gadījumā. Tāpat pienākums nodot dokumentus tiek noteikts fiziskām personām, kuras izbeidz savu profesionālo darbību.
LNA direktora vietnieks Gatis Karlsons skaidro: “Grozījumi “Arhīvu likumā” paredz, ka sabiedrībai tiek saglabāti arhīviski vērtīgie dokumenti par kapitālsabiedrību pārvaldību, kad to īpašnieks ir bijusi valsts, kā arī fizisko personu profesionālās darbības rezultātā radītie dokumenti fizisko personu, valsts un organizāciju tiesību aizsardzībai. Tāpat grozījumi samazina birokrātiju un vienkāršo dokumentu iesniegšanas kārtību un veidus gadījumos, kad dokumenti to zuduma gadījumā jāizslēdz no Nacionālā dokumentārā mantojuma.”
Arhīva likuma grozījumi mazina administratīvo slogu, paredzot, ka turpmāk LNA pakalpojumu cenas un maksāšanas kārtību, atbilstoši MK metodikai, pieņems Latvijas Nacionālā arhīva direktors. Līdz šim LNA sniedza pakalpojumus pēc 2011. gadā Ministru kabineta apstiprinātā cenrāža, kas ir novecojis, neatbilst sniegto pakalpojumu klāstam un sniegto pakalpojumu pašizmaksai.