Šobrīd apdraudēts unikāls arhitektūras mantojums – institūta "Pilsētprojekts" vēsturiskais arhīvs, kurā atrodams gan Dailes teātra projekts, gan Latvijas pilsētu ģenerālplāni. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados "Pilsētprojekta" arhīvs nonāca pie privātuzņēmēja, kuram dokumenti vairs nav nepieciešami, un Nacionālajam arhīvam ir tikai dažas nedēļas, lai glābtu vērtīgo mantojumu.
Pirms gada Latvijas Nacionālais arhīvs saņēma lūgumu pārņemt padomju laika institūta "Pilsētprojekts" vēsturisko arhīvu. Tajā ir vairāk nekā 120 000 unikālu dokumentu – pilsētu ģenerālplāni, sabiedrisko un dzīvojamo ēku projekti, ko veidojuši izcilākie pēckara Latvijas arhitekti.
Institūta "Pilsētprojekts" vēsturiskais arhīvs
Foto: LTV
"Šie dokumenti, lai mēs viņus pieņemtu, būtu jādezinficē, un kopīgais pieņemamo dokumentu apjoms kubikmetros ir 300. Viena kubikmetra dezinfekcija maksā 500 eiro. Tātad var izrēķināt, cik tas maksā. Tie ir 150 000 [eiro], kas ir tikai par šo dokumentu dezinfekciju. Savukārt arhīvs, ja vēlētos pieņemt šos dokumentus bez dezinfekcijas, tādā gadījumā ļoti nopietni apdraudētu visa pārējā krājuma ilgtspēju," skaidro Latvijas Nacionālā arhīva direktores vietnieks Gatis Karlsons.
Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža atklāj: "Mēs arī sākām meklēt, kas varētu palīdzēt pārņemt šos dokumentus. Rakstījām gan uz [Latvijas] Arhitektu savienību, gan Būvniecības valsts kontroles biroju. Abas iestādes, protams, atbildēja, ka dokumenti ir svarīgi un vajadzīgi, bet viņiem līdzekļu šādu dokumentu pārņemšanai vai finansēšanai nodošanai valsts glabāšanā nav. (..) Pagaidām šie vērtīgie dokumenti glabājas pagrabstāvā Skolas ielā 21.
Interesentiem tie pieejami tikai reizi nedēļā uz dažām stundām."
Uzņēmums SIA "Latvijas projektēšanas sabiedrība", kas privatizācijas laikā pārņēma "Pilsētprojekta" dokumentus, ēku ir pārdevis. Jaunais īpašnieks maijā sāk ēkas pārbūvi par dzīvokļu namu. Nacionālajam arhīvam palikušas tikai dažas nedēļas, lai glābtu arhīvu no iznīcības. Starp dokumentiem ir arī arhitekta Andra Kronberga darbi – viņš "Pilsētprojektā" nostrādāja vairāk nekā 11 gadus.
Institūta "Pilsētprojekts" vēsturiskais arhīvs
Foto: LTV
"Tā ārā izmešana, man liekas, būtu pēdējais, ko var izdarīt. Tur ir ļoti daudz visādu projektu tikuši izstrādāti, teiksim, Dailes teātris. (..) Tur galu galā ir strādājuši ārkārtīgi izcili arhitekti, un viņu zīmējumi ir tajos arhīvos. Tur ir gan Modris Ģelzis, mans skolotājs, Oļģerts Krauklis.
Gan Marta Staņa, gan Jēkabsons, respektīvi, tā plejāde ir milzīga, un tie cilvēki ir bijuši ļoti nozīmīgi arhitektūras vides veidošanā tajā garajā laika posmā," norāda arhitekts Andris Kronbergs.
Kultūras ministrija situācijas risināšanai lūgusi valdībai piešķirt aptuveni 504 tūkstošus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Finanšu ministrija to noraidījusi un ieteikusi meklēt naudu savā budžetā.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis atklāj: "Finanšu ministrija pēc būtības neapšauba šī arhīva valstisko, pilsētas vai pilsētu nozīmīgumu. (..) Bet šeit, ja mēs skatāmies, protams, valstī ir noteikta kārtība, kā nozares ministrijas pieprasa papildu finansējumu vai nosaka kaut kādas prioritātes, kam lūdz piešķirt finansējumu budžeta veidošanas laikā. (..) Nozares ministrijai rūpīgāk jāsagatavo pieprasījums, jāpamato nozīmīgums no valstiska redzējuma un jāiesniedz savs pieprasījums. Jāsaka, ka patlaban iesniegtajos dokumentos šāda pamatojuma nav."
Institūta "Pilsētprojekts" vēsturiskais arhīvs
Foto: LTV
Gatis Karlsons uzsver, ka "Pilsētprojekta" arhīva dokumentiem ir liela nozīme: "Pašlaik Rīgā un arī citās pilsētās notiek dzīvojamo ēku, sabiedrisko ēku un citu būvju rekonstrukcija. Tātad ir nepieciešami šie projekta dokumenti, šie tehniskie dokumenti. (..) Šiem dokumentiem ir ļoti liela praktiska nozīme. Tas nozīmē, ka, ja šis arhīvs aizies bojā, attiecīgi, protams, šīs rekonstrukcijas, pārbūvju izmaksas katrā ziņā sadārdzināsies. Un šeit nav runa par kaut kādiem tūkstošiem, bet šeit ir runa par miljoniem, un tādēļ mums nav īsti – kultūras resoram un Kultūras ministrijai, un Nacionālajam arhīvam – saprotams lēmums, ar kuru mums tika atteikti līdzekļi no neparedzētiem gadījumiem šo dokumentu pieņemšanai. (..) Tur būs daudzi, daudzi miljoni jāpārmaksā, atsakot mums šos simtus tūkstošus eiro dokumentu pieņemšanai; situācija ir kritiska."
Turpmākajās nedēļās Nacionālais arhīvs un Kultūras ministrija plāno pārliecināt valdību, ka situācija kvalificējas tam, lai piešķirtu līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, un ka risinājums skar ne tikai kultūras jomu, bet tautsaimniecību kopumā.
Autori: Zane Brikmane (LTV kultūras žurnāliste)