Šā gada Muzeju nakts pasākumus vienoja tēma: priekšmeta piedzīvojumi. Kas vēl varētu būt priekšmets, ja ne dokuments no arhīva krājuma? Dokumenti, vēsturiski priekšmeti un to stāsti piesaistīja gan jaunākās, gan vecākās paaudzes arhīva apmeklētāju uzmanību. Daudzi interesenti atzina, ka šī bija iespēja pirmo reizi tuvāk iepazīt arhīva darbu un viesoties arhīva krātuvēs, kas ikdienā plašākai sabiedrībai nav pieejamas.
Piedāvājot daudzveidīgu programmu un dažādus pasākumus, Latvijas Nacionālā arhīva septiņas struktūrvienības Cēsīs, Alūksnē, Jelgavā, Tukumā, Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī uzņēma vairāk nekā trīs tūkstošus apmeklētāju.
Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienības piedāvāja apmeklētājiem īpaši izstrādātas programmas, izstādes un ekskursijas arhīva darbinieku vadībā. Muzeju nakts apmeklētāji varēja iepazīties ne tikai ar dokumentu izlasēm un krājuma priekšmetiem, bet arī ar izstādēm, kino hronikām un foto dokumentu liecībām no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva kolekcijas.
Visplašāk apmeklētas bija Daugavpils zonālajā valsts arhīvā organizētās norises, tās izbaudīja vairāk nekā tūkstotis apmeklētāju, tām sekoja Alūksne ar 750, Ventspils – 500, Rēzekne – 300, Jelgava – 120, Tukums ar 50 apmeklētājiem. Īpašu interesi raisīja senie priekšmeti, stāsti par dzimtas pētniecības iespējām un izdevība apmeklēt arhīva glabātavas.
Vidzemes reģionālais arhīvs sadarbībā ar Alūksnes novada muzeju piedāvāja ielūkoties kolhozu un padomju perioda lieluzņēmumu dokumentos arhīva veidotajā izstādē “Alūksnes, Balvu un Gulbenes rajonu padomju perioda lieluzņēmumu un saimniecību dokumenti arhīva fondos”, kā arī iepazīties ar dzimtas pētniecības iespējām Vidzemes reģionālā arhīva fondos.
Ventspils zonālais valsts arhīvs vēra durvis apmeklētājiem un piedāvāja ieskatīties trīs lielākajās glabātavās un iepazīt to raksturīgākos dokumentus caur tematiskām ekspozīcijām. Ekspozīcija “Viduslaiku sērga 20. gadsimtā” sniedza ieskatu unikālajā Talsu leprozorija dokumentu krājumā. Ekspozīcija “Relikviju krātuve” visprecīzāk atbilda Muzeja nakts moto, demonstrējot priekšmetus, kas mūsdienās praktisko lietojumu zaudējuši, bet turpina kalpot kā dokumentētās atmiņas papildinājums. Ekspozīcija “Pēdējā cerība” izgaismoja arhīva praktisko nozīmi darba stāžu apliecinošu dokumentu nozaudēšanas gadījumos, kliedējot mītus par arhīvu kā pilnībā digitalizētu dokumentu krājumu, uzskatāmi parādot, cik sarežģīta ir informācijas meklēšana bez datubāzēm. Lielu interesi izraisīja izstādes par Ventspils pilsētas vēsturi un sievietes tēlu arhīva dokumentos.
Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes zonālajā valsts arhīvā apmeklētāji izmantoja iespēju piedalīties radošajās aktivitātēs un izmēģināt rakstīšanu caur koppapīru un ar spalvaskātu, drukāšanu ar rakstāmmašīnu un dažādu zīmogu spiešanu, kas, lai arī sākotnēji bija domātas bērniem, guva lielu atsaucību arī pieaugušo vidū. Rēzeknē bērni un jaunieši izmantoja iespēju rakstīt “Laika kapsulas vēstules”, kas pēc tam tika pieņemtas arhīvā glabāšanā.
Apmeklētāju skaits arhīva struktūrvienībās apliecina, ka interese par dokumentāro mantojumu, vēsturiskajiem priekšmetiem un kultūras mantojumu kā tādu sabiedrībā ir ļoti dzīva. Muzeju nakts arhīvā kļūst par tradīciju un īpašu notikumu, kas ļauj tuvāk iepazīstināt ar arhīva darbu un novērtēt arhīva nozīmīgo ieguldījumu dokumentārā mantojuma un kultūras vērtību saglabāšanā.
Muzeju nakts ir kļuvusi par vienu no aktivitātēm, kas saistīta ar Starptautiskās muzeju dienas atzīmēšanu, kurā nu jau piedalās arī citi sabiedriskās dzīves veidotāji – arhīvi, muižas, izstāžu zāles, bibliotēkas, valsts pārvaldes iestādes u. c. 1999. gadā Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija aicināja Eiropas muzejus organizēt kopīgu starptautisku akciju, kas vēlāk pārtapa Muzeju naktī – akcijas mērķis bija iepazīstināt ar muzejiem arī tos iedzīvotājus, kas ikdienā muzejus neapmeklē.