Lūdzu uzgaidiet...

Vēsture

1919

29.08.1919. Latvijas Republikas Ministru kabinets nolemj dibināt Vēsturisko arhīvu un nodot to Izglītības ministrijas pārziņā.

01.09.1919. Par pirmo Valsts Vēsturiskā arhīva vadītāju Izglītības ministrs K.Kasparsons ieceļ vēsturnieku Jāni Krodznieku (Krīgeru; 1851-1924).

23.09.1919. Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņem Noteikumus par Valsts Vēsturisko arhīvu. Tas ir pirmais normatīvais akts, kas reglamentē arhīvu darbību Latvijas Republikā.

1924

07.11.1924. Valsts prezidents J.Čakste izsludina Likumu par Valsts arhīvu. Valsts Vēsturisko arhīvu pārdēvē par Valsts arhīvu.

1924.gadā Valsts arhīvs sāk izdot dokumentu publikāciju sēriju "Valsts arhīva raksti".

1931

28.01.-15.06.1931. Valsts arhīva dokumentus pārvieto uz arhīva rīcībā nodoto Rīgas lombarda ēku Rīgā, Slokas ielā 16.

1932

01.06.1932. Valsts prezidents A.Kviesis izsludina Pārgrozījumus un papildinājumus likumā par Valsts arhīvu. Turpmāk arhīvā jānodod arī pašvaldības iestāžu, kā arī, uz vienošanās pamata, privātpersonu un sabiedrisko organizāciju dokumentus.

1936

1936. – 1939.gadā arhīva ēkai Slokas ielā 16. uzceļ piecu stāvu piebūvi un piešķir papildus telpas Rundāles pilī.

1940

22.08.1940. LPSR Ministru kabinets pieņem Lēmumu par arhīvu organizēšanu Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. Tajā pat sēdē MK nolemj Iekšlietu ministrijā (no 25.08.1940. – Iekšlietu tautas komisariāts) nodibināt Arhīvu nodaļu, kuras pārziņā nodot LPSR Valsts arhīvu un Rīgas pilsētas arhīvu.

1940.gadā Valsts arhīvu pārdēvē par Latvijas PSR Centrālo Valsts arhīvu.

28.10.1940. LPSR Tautas komisāru padome nolemj likvidēto apriņķu, pilsētu un pagastu iestāžu dokumentu "koncentrēšanai un sakārtošanai" izveidot 18 arhīvus (Daugavpilī, Liepājā, kā arī 16 apriņķos).

1941

26.06.1941. PSRS okupācijas varas iestādes daļu arhīvu dokumentu un 14 darbiniekus pārvieto uz Čkalovu (KPFSR), kur tie atrodas 2. Pasaules kara laikā. Latvijā tie atgriežas 1945.gadā.

1941. gada jūnijs – 1944. gada oktobris, nacistu okupācijas periodā arhīvi darbojas Reihskomisariāta "Ostland" pārziņā.

1942

07.02.1942. Valsts arhīvs, Rīgas pilsētas arhīvs, Republikas arhīvs (no 23.04.1942. – Ģimeņu lietu arhīvs) un apriņķu arhīvi tiek pakļauti Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas Zinātnisko iestāžu un arhīvu daļai.

1944

1944. gada augusts – septembris, nacistu okupācijas varas iestādes daļu arhīvu dokumentu izved uz Čehiju, kuru saglabājusies daļa atgriežas Latvijā 1946.gadā.

1945

1945.gadā atsāk darbu PSRS okupācijas varas iestāžu izveidotās LPSR arhīvu iestādes.

1950

01.01.1950. likvidēti apriņķu arhīvi un izveidoti 58 rajonu valsts arhīvi.

1956

07.04.1956. Latvijas KP Centrālā komiteja un LPSR Ministru padome pieņem lēmumu pie Latvijas PSR Centrālā Valsts arhīva nodibināt restaurēšanas darbnīcu un fotolaboratoriju bojāto dokumentu atjaunošanai un mikrofotokopiju izgatavošanai.

1961

30.12.1961. LPSR Ministru padome nolemj Iekšlietu ministrijas Arhīvu daļu no 1962.g. pārveidot par LPSR Ministru padomes Arhīvu pārvaldi, LPSR Valsts arhīvu pārdēvēt par LPSR Centrālo Valsts vēstures arhīvu (CVVA), kā arī 01.01.1962. nodibināt LPSR Centrālo valsts Oktobra revolūcijas un sociālisma celtniecības arhīvu (CVORA).

1963

20.11.1963. LPSR Ministru padome atļauj Arhīvu pārvaldei dibināt LPSR Centrālo Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu.

1964

17.01.1964. LPSR Ministru padome pieņem lēmumu Par Latvijas PSR valsts arhīvu tīkla reorganizāciju, kas paredz likvidēt rajonu un pilsētu valsts arhīvus un uz to pamata no 01.04.1964. izveidot 10 LPSR CVORA filiāles (Alūksnē, Cēsīs, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Tukumā, Valmierā, Ventspilī).

Likvidētā Rīgas pilsētas valsts arhīva fondi tiek sadalīti starp LPSR CVVA un LPSR CVORA.

1966

12.09.1966. LPSR Ministru padome atļauj Arhīvu pārvaldei dibināt 11. CVORA filiāli Siguldā.

1971

1971.gadā no Vācijas Demokrātiskās Republikas atgūts Kurzemes zemes arhīvs.

1980

22.12.1980. LPSR Ministru padome nolemj LPSR Ministru padomes Arhīvu pārvaldi pārdveidot par LPSR Ministru padomes Galveno arhīvu pārvaldi.

1985

1985.gadā nodota ekspluatācijā LPSR CVORA jaunā ēka Rīgā, Bezdelīgu ielā 1.

1987

1987. gada februārī Valsts arhīvu speciālā biblioteka izveidota kā patstāvīga struktūrvienība.

1989

1989.gadā Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija izveidota kā patstāvīga iestāde.

1990

10.12.1990. Latvijas Republikas Augstākā Padome uzdod Latvijas Republikas Galvenajai valsts arhīvu pārvaldei pārņemt Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Partijas arhīvu.

1991

26.03.1991. Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem Likumu "Par arhīviem", kurā noteikts, ka Latvijas Republikas valsts arhīvu sistēmu veido centrālie un zonālie valsts arhīvi, un valsts arhīvi ir juridiskās personas. Valsts arhīvu sistēmu vada valsts arhīvu ģenerāldirektors, kas pakļauts Latvijas Republikas Augstākajai Padomei.

23.-24.08.1991. Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem lēmumus Par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā un Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā. Saskaņā ar tiemvalsts arhīvu sistēmas iestādes sāk pārņemt bijušās Latvijas Komunistiskās partijas arhīvu un daļu no likvidētās Valsts drošības komitejas dokumentiem. Dokumentu pārņemšana turpinās līdz 1992.gadam.

1992

14.05.1992. Latvijas Republikas Augstākās Padomes prezidijs apstiprina Nolikumu par Latvijas Republikas Valsts arhīvu ģenerāldirekciju, saskaņā ar kuru Valsts arhīvu ģenerāldirekcija realizē valsts arhīvu sistēmas pārvaldīšanu, uzraudzību un tai ir pakļauti valsts arhīvi.

Augstākās Padomes prezidijs apstiprina Valsts arhīvu padomi, kuras sastāvu veido arhīvu sistēmas iestāžu pārstāvji.

22.12.1992. LR Augstākā Padome pieņem Lēmumu par personālsastāva dokumentu saglabāšanas nodrošināšanu, saskaņā ar kuru valsts arhīvi uzsāk likvidējamo un privatizējamo valsts iestāžu, un uzņēmumu dokumentu pieņemšanu. Līdz 1999. gadam pieņemti 3,9 miljoni lietu.

1992.-1997.gadā iegūtas un rekonstruētas papildus dokumentu glabātavas 11 zonālajiem valsts arhīviem, trim valsts arhīviem un Centrālajai mokrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorijai (25 tūkstoši m2).

1993

11.05.1993. LR Augstākā Padome pieņem papildinājumus un grozījumus vairākos likumos, lai nodrošinātu personālsastāva dokumentu saglabāšanu pēc uzņēmumu, organizāciju un pašvaldību institūciju likvidācijas vai reorganizācijas.

04.11.1993. Valsts prezidents G.Ulmanis izsludina Grozījumus likumā "Par arhīviem", saskaņā ar kuriem Valsts arhīvu ģenerāldirekcija tiek nodota LR Tieslietu ministrijas pārraudzībā un likvidēta Valsts arhīvu padome.

1993.gadā Latvijas valsts arhīvi uzņemti Starptautiskajā arhīvu padomē.

1994

01.01.1994. darbu uzsāk Rīgas un Jūrmalas pilsētu personālsastāva dokumentu arhīvs, 15.01.1999. pārdēvēts par Personāla dokumentu valsts arhīvu.

1996

1996.gada jūnijā iedibināti Latvijas arhīvu sporta svētki.

1997

1997.gadā izstrādāta pēc neatkarības atgūšanas pirmā Latvijas valsts arhīvu attīstības koncepcija līdz 2005.gadam.

2000

08.03.2000. Arhīvu sistēmas intrerneta mājas lapas prezentācija.

12.12.2000. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga izsludina Grozījumus likumā "Par arhīviem", saskaņā ar kuriem no 2001. gada 1. janvāra Valsts arhīvu ģenerāldirekcija tiek nodota Kultūras ministrijas pārraudzībā.

2001

04.-08.04.2001. Valsts arhīvu pārstāvji pirmo reizi piedalās Zviedrijas Nacionālā arhīva rīkotajā Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu arhīvu konferencē Lundā (Zviedrija).

21.12.2001. Valsts arhīvu speciālā bibliotēka no Raiņa bulvāra 15 pārvietota uz Šķūnu ielu 11 un Kurzemes prospektu 5.

2004

11.02.2004. Ministru kabinets pieņem jauna Arhīvu likuma koncepciju.

2010

03.03.2010. Valsts prezidents V.Zatlers izsludina jaunu Arhīvu likumu.

07.12.2010. Ministru kabinets izdod rīkojumu Par valsts arhīvu sistēmas iestāžu reorganizāciju, saskaņā ar kuru esošās valsts arhīvu iestādes no 01.01.2011. jāapvieno Latvijas Nacionālajā arhīvā.

28.12.2010. Ministru kabinets pieņem Latvijas Nacionālā arhīva nolikumu.

2011

01.01.2011. Darbību uzsāk Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA).


 

 


Uz augšu

alt