Valsts administrācijas skolas Digitālās akadēmijas programmas ietvaros š.g. 23. aprīlī, 6. un 7.maijā pulcējās dokumentu un IT speciālisti, lai mācītos kā saglabāt un nodrošināt pieejamību informācijai, termiņā, kurš ir lielāks par programmatūras un aprīkojuma mūžu.

Mācības pasniedza Baltijas un ES vadošie zinātnieki un praktiķi digitālās saglabāšanas jomā. Ievadu par digitālo saglabāšanu un situāciju Baltijas valstīts sniedza Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhīvu pārstāvji Ingūna Slaidiņa, dr. Daiva Lukšaite un Kristela Tammika.

Ar digitālās saglabāšanas stratēģijām, standartiem un metodēm iepazīstināja Igaunijas Nacionālā arhīva pārstāvji Koits Sārvets un dr. Tarvo Kārbergs. Datu bāzu saglabāšanas pieejas, metodes un rīkus aplūkoja profesore Dženeta Andersone (Braitonas Universitāte) un Migels Gimaraešs no Bragas Universitātes dibinātā uzņēmuma “Keeps”. M.Gimarešs arī novadīja praktisku datu bāzu digitālās saglabāšanas meistarklasi, arhivējot Patentu valdes informācijas sistēmu. Specifisku datu kategoriju - ģeotelpiskās informācijas ilgtermiņa saglabāšanas standartus - aplūkoja šo standartu viens no izstrādātājiem Gregors Završniks no EK finansētā projekta “E-Ark”.

Strauji pieaugot elektroniskās informācijas apjomam arvien svarīgāk kļūst tās izvērtēšana, jo ne visa informācija ir nepieciešama un pat vajadzīga glabāšanai ilgtermiņā. Šo problēmu lekcijās risināja Braitonas Universitātes profesors Deivids Andersons, kurš vēstīja par mākslīgā intelekta iespējām datu izvērtēšanā. Tāpat, iespējams ir jāpārskata pašreizējā datu izvērtēšanas paradigma, ņemot vērā pētnieku intereses. Par tādām vēstīja korupcijas pētnieks, politologs Olafs Grigus un profesors, vēsturnieks Gatis Krūmiņš.