Reģistrā ir iekļauti arī divi 13. gadsimta dokumenti, kas glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā. Šie dokumenti raksturo Hanzas ekonomikas organizāciju un darbības formas tās tirdzniecības ceļu tālākajā austrumu punktā – Novgorodā. Nominācijas pieteikumu UNESCO reģistram 2016.-2021. gadā sagatavoja vēsturnieki un arhīvisti no Vācijas, Dānijas, Polijas, Latvijas u.c. valstīm. Latvijas dokumenti ir tikai daļa no plašākas Pasaules reģistrā iekļautas Hanzas vēstures avotu izlases, kurā iekļaujas arī dokumenti no citu valstu arhīviem un bibliotēkām un kas raksturo visu Hanzas ģeogrāfisko telpu un tās daudzveidīgās rakstiskās liecības.

Hanza bija pilsētu un tirgotāju apvienība, kas viduslaikos un jauno laiku sākumā, vairāk nekā 500 gadu garumā veidoja un ietekmēja Eiropas ekonomisko, politisko un kultūras vēsturi. Hanzas tirdzniecības telpa aptvēra milzīgu teritoriju, kuras tālākās ārējās robežas iezīmēja tirdzniecības apmetnes jeb kantori mūsdienu Lielbritānijā, Beļģijā, Norvēģijā un Krievijā. Šajā plašajā teritorijā Hanza nodrošināja dažādu preču – zvērādu, vaska, labības, kokmateriālu, audumu, sāls, zivju u.c. materiālu – apmaiņu lielos attālumos un tādējādi darbojās kā starpniece starp Austrumeiropu un Rietumeiropu. Galvenais virzošais spēks šajā tirdzniecībā bija Ziemeļvācijas pilsētas un to tirgotāji. Viņi runāja lejasvācu valodā un radīja valodas un kultūras ziņā vienotu reģionu, kurā tostarp iekļāvās arī viduslaiku Livonija ar tās nozīmīgāko pilsētu Rīgu.

Tik plašas ekonomiskās aktivitātes nebūtu iespējamas bez inovācijām tirdzniecības organizācijā un komunikācijā – bez rakstiskā saziņā balstīta tirdzniecības tīklojuma izveides, tiesisko normu salāgošanas dažādiem valdniekiem pakļautās teritorijās vai Hanzas sanāksmēs kopīgi pieņemto lēmumu fiksēšanas protokolos jeb recesos. Šīm inovācijām un organizācijas radītajiem rakstiskajiem avotiem ir nozīme visas pasaules vēstures mērogā.

Tāpēc iekļaušanai UNESCO Pasaules atmiņas reģistrā ir atlasīts 21 dokuments, kas atrodams 11 krātuvēs sešās valstīs – Beļģijā, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Polijā un Vācijā. Tie kā tipiski un vienlaikus arī kā unikāli un autentiski noteikta veida dokumentu paraugi dažādā formā atspoguļo Hanzas pienesumu lietišķās rakstu kultūras attīstībā. Izlasē pārstāvēti Hanzas sanāksmju protokoli, tirdzniecības līgumi un privilēģijas, kantoru darbības noteikumi, muitas nodevu reģistri, pilsētu apvienību dibināšanas un miera līgumi, tirgotāju grāmatas u.c. dokumenti.

Novgorodas pilsēta kopš 12. gadsimta pārvaldīja plašas teritorijas Krievzemes ziemeļrietumos un attīstījās par nozīmīgāko tirdzniecības centru Ziemeļaustrumeiropā, jo varēja piegādāt tādas tolaik nozīmīgas izejvielas kā zvērādas, vasks un medus. Tieši tāpēc tajā izveidojās viens no četriem lielajiem Hanzas tirdzniecības kantoriem (pārējie atradās Londonā, Brigē un Bergenā).

Hanzas tirdzniecība Novgorodā aktīvi norisinājās līdz 15. gadsimta beigām. 1478. gadā Novgorodu sev pakļāva Maskavas cars Ivans III, kas nebija ieinteresēts Hanzas ekonomiskajos sakaros un 1494. gadā kantori slēdza. Lai arī gadus divdesmit vēlāk vēl bija mēģinājumi kantori atjaunot, tomēr saimnieciskie apstākļi bija mainījušies un preču apmaiņa starp Krievzemi un Rietumeiropu pamatā bija pārvietojusies uz citiem tirdzniecības centriem, tostarp uz Rīgas pilsētu.

Krāsaina bilde - dokumentu mapē ievietots 13.gadsimta dokuments, bildē redzama dokumenta daļa ar zīmogiem - dokumenta nosaukums - 1259.-1263. gada tirdzniecības līgums starp Novgorodu un vācu pilsētām, un Gotlandi

Aptuveni 1259.-1263. gadā starp lejasvācu un Gotlandes tirgotājiem un Novgorodu, kuras vārdā uzstājās kņazs Aleksandrs Jaroslavičs Ņevskis un viņa dēls kņazs Dmitrijs, noslēgtais līgums ir īpašs arī ar to, ka tajā noraksta veidā ietvertais 1191.-1192. gadā kņaza Jaroslava Vladimiroviča noslēgtais tirdzniecības līgums ir uzskatāms par pirmo līdz mūsdienām saglabājušos rakstisko vienošanos starp Gotlandi, Ziemeļvācijas tirgotājiem un Krievzemi. Šis 12. gadsimta beigu līgums iezīmē sākumu tiešiem tirdzniecības kontaktiem starp Hanzas pilsētām un Novgorodu. Tas veidoja tiesisko telpu, kas attiecās ne tikai uz atsevišķu pilsētu pārstāvjiem, bet gan uz visiem kontaktos ar Novgorodu iesaistītajiem tirgoņiem no lejasvācu pilsētām. Tādējādi tas bija aizsākums veselai rindai līgumu, kas slēgti ar valdniekiem Austrumeiropā. Līdzīga veida vienošanās turpmākajos gadsimtos daudzkārt slēdza arī ar angļu, franču, flāmu, skandināvu, poļu un citiem valdniekiem.

UNESCO reģistra nominācijā iekļautais līgums kādreiz ir glabājies Novgorodas kantorī, no kurienes vai nu saistībā ar kādu no daudzajiem tirdzniecības konfliktiem vai arī pēc Novgorodas kantora slēgšanas 1494. gadā tas acīmredzot drošības apsvērumu dēļ pārvests uz Rīgu, kura vēsturiski bija cieši saistīta ar Novgorodas kantora darbību. Mūsdienās tas kā kādreizējā Rīgas pilsētas arhīva sastāvdaļa glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīva Rīgas maģistrāta ārējā arhīva fondā.

Dokuments ir abpusēji ar tinti aprakstīts pergaments ar izmēru 51x25 cm, tas sastādīts senkrievu valodā kirilicā. Tā augšpusē ir piekārti 3 apzeltīti sudraba zīmogi zīda auklās, savukārt apakšpusē - 3 svina zīmogi kaņepāju vai linu auklās. Zīmogi veido pārus – svina zīmogu izgatavošanā izmantotas tās pašas matricas, kas sudraba zīmogu izgatavošanā. Domājams, ka ar sudraba zīmogiem dažus gadus pēc dokumenta sastādīšanas apstiprināja jauno, 1259.-1263. gada līgumu, bet ar svina zīmogiem – vecā, 1191.-1192. gadā noslēgtā līguma norakstu. Pirmais zīmogu pāris piederējis Novgorodas arhibīskapam Dalmatam (1251-1274), otrais zīmogu komplekts - kņazam Jaroslavam Jaroslavičam (1264-1272), savukārt trešais zīmogu komplekts uzskatāms par “visas Novgorodas” zīmogu.

Krāsaina bilde, dokumentu mapē ievietots 13.gadsimta dokuments ar zīmogiem, redzams viss dokuments, dokumenta nosaukums - 1259.-1263. gada tirdzniecības līgums starp Novgorodu un vācu pilsētām, un Gotlandi

Dokumenta identifikators:
LNA_LVVA_F673_US4k-18_GV3.

Krāsaina bilde, dokumentu mapē ievietots atvērts 13.gadsimta dokuments, tā nosaukums - Nogorodas kantora noteikumi jeb šrāgas 1295. gada redakcijā

Hanzas ietvaros tirgotāji no dažādiem teritoriālajiem valdniekiem pakļautām pilsētām apvienojās, lai kopīgi darbotos ārzemēs. Lai labāk kontrolētu privilēģiju izmantošanu un ievērošanu un lai garantētu savu drošību svešā vidē, tirgotāji ārzemēs dzīvoja un darījumus veica vienā noteiktā apmetnē – kantorī. Līdzīga veida tirgotāju sadarbība bija novērojama arī citur Eiropā, taču kopīgā lēmumu pieņemšana nekur nebija tik cieša un tik ilgstoša kā tā, kas darbojās Hanzas kantorī Novgorodā. Novgorodas kantora jeb Sv. Pētera sētas iekšējo organizāciju, pārvaldi un kārtību noteica īpaši noteikumi jeb šrāgas.

Novgorodas kantora šrāgas eksistējušas septiņās redakcijās, kas veidojušās laika posmā starp 1250. un 1603. gadu. Šrāgu otrā redakcija sagatavota Lībekā 1295. gadā, un, salīdzinājumā ar pirmo redakciju, tā parāda pārvaldes struktūras attīstību Hanzas ietvaros. Līdz tam tirgotāju pašorganizēšanās ceļā veidojušās sadarbības formas tika pakļautas vispārēju Hanzas sanāksmju lēmumiem, un šrāgas papildināja lielāks skaits normu, kas pārņemtas no Lībekas pilsētas tiesībām. Tostarp iekļauts arī nosacījums, kas plašāku strīdu vai šaubu gadījumā kā apelācijas instanci noteica Lībekas pilsētas rāti. Šāda pieeja cita starpā nebūt nepatika arī Rīgas pilsētai un tieši tā var skaidrot attiecīgā panta dzēšanu konkrētajā UNESCO reģistra nominācijā iekļautajā šrāgu eksemplārā.

Izvēlēto eksemplāru acīmredzot savām vajadzībām 13. gadsimta beigās sagatavoja un izmantoja Rīgas rāte. Mūsdienās šis dokuments kā kādreizējā Rīgas pilsētas arhīva sastāvdaļa glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīva Rīgas maģistrāta ārējā arhīva fondā.

Dokuments ir no pergamenta loksnēm sastāvoša burtnīca uz 12 lapām ar izmēru 25x18 cm. Pirmā un pēdējā lappuse ir bez teksta. Noteikumi sastāv no 64 punktiem lejasvācu valodā. Rindkopu sākumā atstāta vieta krāsainiem iniciāļiem, kas tomēr nav sagatavoti. Uz lapu malām ir sadaļu virsraksti.

Krāsina bilde, 13.gadsimta dokumenta atvērums, dokumenta nosaukums - Nogorodas kantora noteikumi jeb šrāgas 1295. gada redakcijā

Dokumenta identifikators:
LNA_LVVA_F673_US4k-18_GV7.