Kā sagatavoties darbam Latvijas Valsts vēstures arhīvā

• par dzimšanas reģistrācijas faktu
• par laulības reģistrācijas faktu
• par miršanas reģistrācijas faktu
• par nekustamā īpašuma piederību (zemes, ēkas, zemes plāns).
• par pilsonības un tautības faktu
• ziņas par dzīvesvietu un ģimenes sastāvu
• ziņas par dienestu
• izziņas radniecības fakta pierādīšanai

• Kāds ir pieprasījums - izziņas vai dokumentu kopijas pieprasījuma mērķis, kā arī iecerētā izmantošana - arhīva darbinieki ir jāinformē, kādiem nolūkiem nepieciešami dokumenti 
• Dokumentu pieejamības aspekts  - ne visi dokumenti ir brīvi pieejami, jo pastāv personu datu aizsardzības aspekts un ierobežojumi
• Izziņu un dokumentu kopiju pieprasījuma iesniegumi arhīvā ir pareizi jānoformē - arhīvā iesniegumi tiek pieņemti "Iesnieguma likuma" kārtībā
• Sadarbība arhīva dokumentu meklēšanā lielā mērā ir atkarīga no veiksmīgas komunikācijas - skaidri/nepārprotami noformulēta dokumentu pieprasījuma - precizējot pieprasījumu lielā mērā var koriģēt meklēšanas ceļu un atrast dokumentus, ja tie ir arhīvā
• Vēlams iepriekš jautāt, noskaidrot un precizēt - kādas tieši ziņas tiks iekļautas arhīva izziņā - lai potenciāli sagaidāmais rezultāts atbilstu cerētajam

Noteikti nepieciešams norādīt tādas ziņas kā:

• vārds
• uzvārds (uzvārds pirms laulībām)
• dzimšanas vieta (pagasts vai pilsēta)
• ticība vai draudze, baznīca, kurā dzimšana tika reģistrēta

Jāņem vērā! Līdz 1921. gadam Latvijas teritorijā dzimšanas, laulības un miršanas faktus reģistrēja tikai baznīcu grāmatās. Tādēļ bez pieprasījuma precizēšanas vai papildinformācijas arhīvs nevar īstenot meklēšanu.

Baznīcu grāmatās nenorādīja ziņas par bērna tautību vai pilsonību - šīs ziņas nebūs iekļautas arhīva izziņā.

Noteikti nepieciešams norādīt tādas ziņas kā:

• līgavas un līgavaiņa vārds un uzvārds
• laulības noslēgšanas vieta (pagasts vai pilsēta)
• ticība vai draudze / baznīca, kurā laulība reģistrēta

Jāņem vērā! Par laulības reģistrāciju dokumenti arhīvā (LVVA) glabājas par laiku līdz 1921. gadam.

Šādu izziņu var pieprasīt arī, lai pētītu dzimtas koku. LVVA ir saglabājušās baznīcas grāmatas, kur ir pilna informācija par laulātajiem (vecums, dzimšanas vietas, kas būtiski palīdz dzimtas koka veidošanai). Jāņem vērā, ka ne visām draudzēm ir saglabājušās tādas grāmatas un bieži vien var izsniegt tikai par laulības faktu bez ziņām par personām. Pildot izziņu pieprasījuma iesniegumu, jānorāda, kādam nolūkam ziņas nepieciešamas.

Līdz 1921. gadam Latvijas teritorijā dzimšanas, laulības un miršanas faktus reģistrēja tikai baznīcu grāmatās. Tādēļ bez pieprasījuma precizēšanas vai papildinformācijas arhīvs nevar īstenot meklēšanu.

Līdzīgi kā dzimšanas reģistrācijās, arī laulības reģistrācijās baznīcu grāmatās nav norādīta laulāto tautība vai pilsonība - šīs ziņas nebūs iekļautas arhīva izziņā.

Meklēšanai nepieciešams norādīt:

• laulāto vārdi
• laulāto uzvārdi
• laulības šķiršanas gads
• vieta (pagasts vai pilsēta)

Arhīvs (LVVA) glabā dokumentus par laulību šķiršanu no 1921.gada līdz 1944.gadam.

Noteikti nepieciešams norādīt tādas ziņas kā:

• vārds, uzvārds
• miršanas vieta (pagasts vai pilsēta)
• miršanas gads
• ticība vai draudze, baznīca, kurā nāve tika reģistrēta

Jāņem vērā! Līdz 1921. gadam Latvijas teritorijā dzimšanas, laulības un miršanas faktus reģistrēja tikai baznīcu grāmatās. Tādēļ bez pieprasījuma precizēšanas vai papildinformācijas arhīvs nevarēs īstenot attiecīgo dokumentu meklēšanu un atrašanu, lai sagatavotu kvalitatīvu izziņu.

Līdzīgi kā dzimšanas reģistrācijās, arī personas nāves reģistrācijās baznīcu grāmatās nav norādīta personas tautība vai pilsonība - šīs ziņas nebūs iekļautas arhīva izziņā.

Noteikti nepieciešams norādīt tādas ziņas kā:

• personas vārds, uzvārds
• dzimšanas gads
• dzimšanas vieta (pagasts vai pilsēta)
• dzīves vietas adrese Latvijas teritorijā līdz 1935.gadam (pagasts vai adrese pilsētā)

Jāņem vērā! Arhīvs (LVVA) meklē ziņas par pilsonības un tautības faktu tādos dokumentos kā pases un pasu grāmatas, 1935. gada tautas skaitīšanas dati, Latvijas Universitātes studentu lietas.

Pilsonību un tautību norādīja dokumentos tikai pēc 1920.gada.

Ja persona pameta Latvijas teritoriju līdz 1920.gadam un nekad vairs neatgriezās - tad arhīvā nebūs dokumentu par viņa pilsonību un tautību - ziņas par šīs personas tautību jāmeklē tajā vietā, kur viņš dzīvoja. 

Jautājumu gadījumā par Latvijas pilsonības piešķiršanu - jāvēršas Pilsonības un migrācijās lietu pārvaldē. 

Noteikti nepieciešams norādīt tādas ziņas kā:

• vārds, uzvārds (uzvārds pirms laulībām)
• dzimšanas vieta (pagasts vai pilsēta)
• dzīves vieta Latvijas teritorijā konkrētajā laika periodā (pagasts vai adrese pilsētā)

Jāņem vērā! Būtiski atcerēties, ka arhīvā dokumenti ir kārtoti pēc institūciju klasifikācijas principa, nevis personu vārdiem un uzvārdiem. Tādēļ, lai meklētu personu dzīvesvietas adreses, nepieciešams norādīt, kur persona dzīvoja un konkrētu laika periodu. Arhīvs to pārbaudīs māju grāmatās, pagastu dokumentos vai arī 1935. gada vai 1941. gada tautas skaitīšanas datos.

Noteikti nepieciešams norādīt tādas ziņas kā: 

• personas vārds, uzvārds
• dzimšanas gads
• dzimšanas vieta (pagasts vai pilsēta)
• dzīves vietas adrese Latvijas teritorijā līdz 1941.gadam (pagasts vai adrese pilsētā)
• laika periods, kurā dzīvoja konkrētajā vietā
• ar kuru personu ir jāpierāda radniecība

Jāņem vērā! Prioritāri radniecību apliecina ar dzimšanas un laulības reģistrācijām. Gadījumā, ja arhīvā vai dzimtsarakstos nav atrodami ieraksti par dzimšanu un laulību, konsultējaties ar arhīva speciālistiem par iespējām informāciju meklēt citos dokumentos.

Oficiāls uzvārda maiņas fakts varēja notikt tikai Latvijas Republikas neatkarības laikā.

Arhīvā atrodami tikai oficiāli tiesas dokumenti, kas apstiprina uzvārda maiņas faktu.

• Visi uzvārdu maiņas fakti tika publicēti Valdības Vēstnesī (brīvi pieejams apskatei: http://www.periodika.lv)

• Uzvārdu maiņas faktus iespējams atrast personu starpkaru pasēs.

Jāņem vērā! Ja liecības par uzvārdu maiņu nav nedz Valdības Vēstnesī, nedz pasēs, tad nepieciešams zināt uzvārda maiņas gadu un vietu (pagasts vai pilsēta).

Noteikti nepieciešams norādīt tādas ziņas kā:

• vārds, uzvārds
• profesija/amats un darba vieta

Jāņem vērā! Sakarā ar glabāšanas termiņa izbeigšanos arhīvā, šie dokumenti pakāpeniski tiek izskatīti, izvērtēti un iespējams arī iznīcināti.

Noteikti nepieciešams norādīt tādas ziņas kā:

• personas vārds, uzvārds
• dzimšanas gads
• dzimšanas vieta (pagasts vai pilsēta)
• kurā armijā dienēja, kāds dienests (cara armija, Latvijas Republikas armija, leģions, policija, atrašanās darba dienestā)
• personas dzīves vietas adrese Latvijas teritorijā pirms iesaukšanas dienestā (pagasts vai adrese pilsētā)
• dienesta periods
• ja zināma vēl kāda informācija (kur dienēja, pulks, divīzija, rotas nosaukums), tad šī informācija ir jānorāda iesniegumā

Jāņem vērā! Dokumenti par dienestu Pirmā pasaules kara laikā (cara armijā) arhīvā ir saglabājušies nepilnīgi.

Noteikti nepieciešams norādīt tādas ziņas kā:

• nekustamā īpašuma vēsturiskā adrese (pagasts, mājas nosaukums vai adrese pilsētā)
• pēdējā īpašnieka(u) vārds, uzvārds

Jāņem vērā! Arhīvā (LVVA) var meklēt zemes piederību pēc īpašnieka vārda un uzvārda, zinot pagastu vai pilsētu.

Ziņas par zemi - meklē zemes grāmatās, ēku piederību - 1939. gada lauksaimniecības skaitīšanas datos.

Noteikti nepieciešams norādīt tādas ziņas kā:

• īpašuma vēsturiskā adrese (adrese pilsētā līdz 1945.gadam)
• ja īpašums atradās Rīgā, tad jānorāda grupas un grunts numuru - ja šīs ziņas nav zināmas, tad jāvēršas Rīgas pilsētas būvvaldē

Jāņem vērā! Arhīvā glabājas dokumenti par valsts finansētajiem būvprojektiem. Ja ir vēlme atrast ziņas par pagasta mājas būvprojektu - visticamāk šī projekta arhīvā nebūs. Ja ēka atradās pagastā, jānorāda tās vēsturiskā adrese (pagasts un māju nosaukums).

Arhīvā būvprojekti glabājas pēc vēsturiskām adresēm līdz 1940. gadam - meklējami pēc grupu un grunts numuriem.

Ja būvprojekts atradās citā pilsētā vai pagastā, jāzina vēsturiskā adrese (pagasts un māju nosaukums vai adrese pilsētā).

Arhīvā nav iespējams meklēt /atrast būvprojektus pēc mūsdienu adresēm vai kadastra numuriem!

Arhīvā dokumenti par leģionāriem ir ļoti nepilnīgi.

Noteikti nepieciešams norādīt tādas ziņās kā:

• personas vārdu, uzvārdu
• dzimšanas gadu
• vietu (pagasts vai pilsēta)
• pēdējo dzīvesvietas adresi pirms iesaukšanas dienestā (pagasts vai adrese pilsētā)

Jāņem vērā!

• Leģionā iesauca jaunus puišus - tādēļ jebkurā gadījumā arhīvs lūgs pierādīt radniecību un uzrādīt radniecību apliecinošos dokumentus.

• Ja nav iespējams uzrādīt meklējamās personas miršanas apliecību - nereti leģionāri vai nu pazuda, vai bija nogalināti karā. Šajā gadījumā arhīvs lūdz radniecības apliecinošus dokumentus.