Melnbalta bilde, Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sojūdis" rikotās protesta akcijas pret padomju okupāciju "Baltijas ceļš" dalībnieki uz Akmens tilta.
Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sojūdis" rikotās protesta akcijas pret padomju okupāciju "Baltijas ceļš" dalībnieki uz Akmens tilta. Rīga, 1989. gada 23. augusts. Autors Osvalds Mazurs. Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, LNA_KFFDA_F1_5_22428.

Atzīmējot 36. gadadienu kopš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas Frontes un Lietuvas Tautas kustības “Sajūdis” kopīgi organizētās akcijas “Baltijas ceļš”, Starptautiskās arhīvu padomes interneta vietnē publicēts interviju cikls ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas audiovizuālo arhīvu pārstāvjiem.

Interviju cikls tapis Starptautiskās arhīvu padomes (ICA) Foto un audiovizuālo arhīvu darba grupas (PAAG) iniciatīvas Beyond Theory ietvaros, kas uzsākta 2022. gadā ar mērķi dokumentēt nozares profesionāļu pieredzi audiovizuālo un foto dokumentu pārvaldības jomā.

“Baltijas ceļa” atcerei veltīto interviju ciklu veido trīs sarunas ar Baltijas valstu audiovizuālo arhīvu vadošajiem speciālistiem - Igaunijas Nacionālā arhīva Filmu arhīva Digitalizācijas departamenta vadītāju Āpu Tepperu  (Aap Tepper), Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva Dokumentu digitalizācijas nodaļas vadītāju Rūdolfu Henčelu, Lietuvas Centrālā valsts arhīva Filmu departamenta vadītāju Joli Stimbirīti (Jolė Stimbirytė), kas dalās savā pieredzē par digitālās transformācijas izaicinājumiem, ētikas jautājumiem filmu restaurācijas jomā un reģionālās sadarbības nozīmi audiovizuālā kultūras mantojuma saglabāšanai mūsdienu apstākļos.

Rūdolfs Henčels intervijā dalās pieredzē par digitālās infrastruktūras attīstību Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, uzsverot resursu plānošanas nozīmi un to, ka digitālā transformācija arhīvu nozarē ir gan tehnoloģisks, gan ētisks process, kas balstās uz pārdomātiem lēmumiem. Lietuvas Centrālā valsts arhīva pārstāve Jole Stimbirīte pievēršas digitālo kopiju autentiskuma saglabāšanai un ar dokumentu publicēšanu saistītajiem jautājumiem - autortiesībām un personas datu aizsardzībai, savukārt viņas pieredze portāla “E-kinas” veidošanā un starptautiskajos projektos atspoguļo rūpīgu pieeju audiovizuālā mantojuma pārvaldībā. Āps Teppers  akcentē digitalizācijas procesa caurskatāmību un starptautisko vadlīniju ievērošanu, aicina kritiski izvērtēt mākslīgā intelekta izmantošanu un aplūko dokumentu digitalizāciju kā kultūras reprezentācijas aktu, kurā jālīdzsvaro tehnoloģiju iespējas ar profesionālo atbildību.

Interviju cikla publicēšana 23. augustā ir simbolisks apliecinājums Baltijas valstu vienotībai, godinot “Baltijas ceļu”, kad 1989. gadā trīs tautas apvienojās kopīgā cilvēku ķēdē brīvības vārdā. Arī šodien, kultūras mantojuma digitālās transformācijas laikmetā, Baltijas valstu arhīvu speciālisti sadarbojas, lai veicinātu audiovizuālā kultūras mantojuma pieejamību un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Visas trīs intervijas izgaismo gan kopīgās tendences, gan atšķirīgās pieejas Baltijas valstīs, vienlaikus iezīmējot nepieciešamību turpināt sadarbību reģionālā un starptautiskā līmenī, lai risinātu audiovizuālā mantojuma digitalizācijas tehniskos un ētiskos izaicinājumus.

Intervijas publicētas angļu valodā bez tulkojuma latviešu valodā un ir pieejamas ICA PAAG interneta vietnē  :

Intervijas sagatavoja: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva Dokumentu izmantošanas nodaļas eksperte, ICA PAAG dalībniece, Viktorija Gardoviča; Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva Dokumentu izmantošanas nodaļas eksperte dokumentu aprakstīšanā, ICA PAAG vadītāja Natālija Lāce.

Saistītas tēmas

Starptautiskā sadarbība