Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) sadarbībā ar Latviešu centru Minsterē un Latviešu kopību Vācijā turpina darbu pie latviešu diasporas dokumentārā mantojuma saglabāšanas un apzināšanas. Šī sadarbība, kas aizsākta pirms vairākiem gadiem, apliecina trimdas latviešu paaudzes nozīmīgo ieguldījumu vēstures saglabāšanā un aktualizē mūsdienu diasporas līdzatbildību par savas kopienas atmiņu un identitātes liecībām.
Trimdas paaudze, dzīvodama ārpus Latvijas, apzinājās, ka vēstures saglabāšana palīdzēja uzturēt saikni ar Latviju, valodu un kultūru. Mūsdienu diaspora, kas veidojas citā sociālajā un digitālajā vidē, šodien stāv līdzīgā atbildības punktā: dokumentēt savu pieredzi, saglabāt liecības par dzīvi ārpus Latvijas un nodrošināt, lai šie stāsti kļūtu par daļu no kopējās Latvijas kultūras atmiņas.
Šī sadarbība atgādina, cik nozīmīgu darbu savulaik paveica trimdas latvieši, apzinoties vēstures saglabāšanas vērtību. Viņi veidoja arhīvus, krāja dokumentus, glabāja vēstules, fotogrāfijas un grāmatas ne tikai kā liecības par pagātni, bet kā pierādījumu tam, ka latviešu kultūra var pastāvēt arī ārpus valsts robežām.
Latviešu centrs Minsterē un Latviešu kopība Vācijā ir spilgts šīs atbildības piemērs: desmitgadēm ilgi uzturēts un kopts arhīvs, kas glabā tūkstošiem dokumentu par latviešu dzīvi, izglītību, kultūru un sabiedrisko darbību trimdā. Šie krājumi ir kļuvuši par būtisku Latvijas vēstures sastāvdaļu, un to saglabāšana ir kopīgs Latvijas Nacionālā arhīva un diasporas pārstāvju uzdevums.
“Mūsdienu diaspora dzīvo citā laikā un digitālā vidē, bet atbildība par atmiņas saglabāšanu paliek tā pati. Ja mēs tagad nerūpēsimies par dokumentiem, pierakstiem un stāstiem, nākamās paaudzes var palikt bez liecībām par mūsu dzīvi šeit un tagad,” uzsver Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāja Inese Kalniņa.
Latvijas Nacionālais arhīvs aicina mūsdienu diasporas latviešus Eiropā un citviet pasaulē apzināties savu lomu šajā procesā un rūpēties par dokumentiem, saglabāt personīgos arhīvus, dalīties ar atmiņām un stāstiem, kas raksturo mūsu laiku un pieredzi. Katrs šāds ieguldījums palīdz saglabāt stāstus, kas citādi varētu tikt pazaudēti.
Sadarbība starp Latvijas Nacionālo arhīvu, Latviešu centru Minsterē un Latviešu kopību Vācijā apliecina, ka vēstures saglabāšana ir pārmantojama atbildība. Trimdas paaudze šo atbildību ir nodevusi tālāk, un tagad tā ir arī mūsdienu diasporas rokās. Atmiņa nav tikai pagātnes liecība, tā ir identitātes un kultūras nepārtrauktība, kas stiprina saikni ar Latviju neatkarīgi no dzīvesvietas.
