Publicēts: 13.12.2023.

LNA avoti dzimtas vēstures izpētē:  

  • Dzimšana (baznīcas grāmatas, dzimtsarakstu nodaļas, reģistrācija policijā, dzimtsarakstu iesniegtais materiāls par dzimtsarakstu datiem) 

  • Laulības un laulību šķiršanas (baznīcas grāmatas, konsistorijas, tiesas) 

  • Nāve (baznīcas grāmatas, dzimtsarakstu nodaļas) 

  • Izglītība (skolu un augstskolu dokumenti, studentu lietas) 

  • Darbs (dažādu resoru darbinieku personas lietas, darbinieku un algu saraksti u.tml.) 

  • Personas dokumentu izsniegšana (pilsonības piešķiršana/atņemšana, pasu grāmatas, pasu kolekcijas, uzvārdu maiņas, ) 

  • Pieraksts dzīves vietā (pieraksts pagastos, mājas grāmatā) 

  • Pienākumi pret valsti nodokļu maksāšanā (dvēseļu revīzijas, nodokļu valdes) 

  • Pienākumi pret valsti militārajā dienestā (iesaucamo sarakti, virsnieku personas lietas, padomju gados darba grāmatiņās) 

  • Īpašums (nekustamā īpašuma dokumenti, mantojuma lietas, Rīgas būvvalde kā atsevišķs piemērs)) 

  • Ceļošana un uzturēšanās ārzemēs (ārzemju pases, konsulātu dokumenti) 

  • Uzņēmējdarbība (reģistrācijas dokumenti valsts vai pašvaldības iestādēs, nodokļi, uzņēmumu dokumenti) 

  • Dalība reliģiskās apvienībās (draudžu dokumenti) 

  • Dalība sabiedriskās organizācijās 

  • Konflikti starp sabiedrības pārstāvjiem (civillietas) 

  • Pārkāpumi pret valsts noteikto kārtību (krimināllietas, ieslodzīto lietas, filtrācijas lietas, apžēlošanas lietas, dažādu līmeņu izmeklēšanas un tiesvedības lietas) 

  • Valsts apkopotā statistika (iedzīvotāju skaitīšanas, tostarp mājlopu, māju u.c. skaitīšanas, ēkas un inventārs. (Apriņķu mērnieku dok.?) 

  • Sociālais nodrošinājums (pensiju lietas, …) 

Ja meklē ziņas par dzimšanu - no mūsdienām līdz 1940.gadam:

Informācija par dzimšanas faktu no mūsdienām līdz 1940.gadam (1923.) primāri meklējama Dzimtsarakstu nodaļu dokumentos, kas šobrīd glabājas Tieslietu ministrijas arhīvā.    

Savukārt LNA struktūrvienībās glabājas vairāki dokumentu veidi, kuros atrodami dati par personu dzimšanu. Šādi dokumenti ir mājas grāmatas, pieraksta kartītes un saimniecību uzskaites grāmatas. 

Ņem vērā, ka arhīvam ir saistoša vispārēja datu regula un Arhīva likums - ar apliecinošiem dokumentiem būs jāpierāda jūsu saistība ar arhīvā uzkrātajos dokumentos meklējamo personu.

Tavai zināšanai!

Mājas grāmata ir mājas iedzīvotāju reģistrācijas grāmata, kuras pamatuzdevums ir sniegt ziņas par konkrētajā adresē pierakstītajām un izrakstītajām personām. Mūsdienās to sauc par dzīvesvietas deklarāciju.  

Mājas grāmatas izmantoja gan pilsētās, gan laukos. Katrai adresei bija atsevišķa grāmata, kas parasti glabājās namu pārvaldē. LNA uzziņu sistēmās mājas grāmatas sistematizētas pēc adresēm, tāpēc, lai atrastu sev interesējošo personu, jāzina konkrēta adrese, kurā tā dzīvojusi.  Privātmāju mājas grāmatas pārsvarā glabājās pie īpašniekiem.  

No mājas grāmatām par pierakstītajām personām var iegūt sekojošu informāciju:  

  1. Vārds, uzvārds, tēva vārds, dzimšanas vieta (šeit uzrāda arī bērnus līdz 16 gadu vecumam, kuri dzīvo kopā ar pieaugušo, no 16 gadu vecuma veido atsevišķu ierakstu);  
  2. Dzimšanas gads un datums;  
  3. Kad un no kurienes ieradies uz dzīvi minētajā adresē (ja ieradies no tās pašas pilsētas/ciema, uzrāda ielas nosaukumu un mājas Nr.);  
  4. Ierašanās mērķis un uz cik ilgu laiku;  
  5. Tautība un pilsonība;  
  6. Kas, kad un līdz kuram laikam izdevis pasi;  
  7. Attiecība pret karaklausību;  
  8. Nodarbošanās veids, amats un darba vieta;  
  9. Dzīvokļa numurs;  
  10. Ziņas par pierakstu un izrakstu (gads, datums, uz kurieni devies pēc izrakstīšanās).  
  11. Grāmatas ir aizpildītas rokrakstā, gan latviešu, gan krievu valodās. Zonālajos arhīvos glabātās mājas grāmatas datētas ar 1945.-1974.gadu.  

  

Pievērs uzmanību!

LNA  uzziņu sistēmās mājas grāmatas sistematizētas pēc adresēm, tāpēc, lai atrastu sev interesējošo personu, jāzina konkrēta adrese, kurā tā dzīvojusi. Tāpēc ir r vērts dokumentos pievērst uzmanību arī dzīves vietas adresēm, tādējādi iespējams varēsiet atrast arī ierakstu par meklējamo personu un viņa ģimenes locekļiem mājas grāmatā.  

Mājas grāmatas glabājas daudzās LNA struktūrvienībās: 

  1. Par 1854.-1949. gadu – LVVA;  

  1. Par 1945.-1974.gadu - Zonālajos valsts arhīvos;  

  1. Rīgas pilsētas mājas grāmatas par 1944.-1975.gadu un Jūrmalas pilsētas mājas grāmatas par 1945.-1957.gadu - Personāla dokumentu valsts arhīvā.  

  1. Vietnē “Raduraksti” pieejamas apskatei daļa no Rīgas un Rīgas Jūrmalas pilsētas Krievijas impērijas laika mājas grāmatām. Minētajā periodā sastādītajās mājas grāmatās nenorādīja dzimšanas vietu un  bieži norādīts ir tikai personas vecums.   

No 1974. gada mūsdienu Latvijas teritorijā mājas grāmatu vietā tika ieviestas pierakstīšanās kartītes.   

Informācijai!

Pierakstīšanās kartīte – katram iedzīvotājam pastāvēja divu veidu kartītes - pierakstīšanās kartīte un dzīvokļa kartīte, kurā uzskaitītas visas konkrētajā dzīvoklī  pierakstītās personas. Kartītes pildītas rokrakstā, gan latviešu, gan krievu valodā. Zonālajos arhīvos glabātās pierakstīšanās kartītes datētas ar 1974.-2004.gadu. Savukārt  Rīgas un Jūrmalas pilsētu dzīvokļu kartītes un pierakstīšanās kartītes, datētas ar 1974.-2010. gadu. Tāpat Personāla dokumentu valsts arhīvā atrodamas Rīgas pilsētas nojaukto, denacionalizēto māju un iestāžu kopmītņu mājas grāmatas, dzīvokļu kartītes un pierakstīšanās kartītes (dokumentu sastāvs nepilnīgs). Ņem vērā, ka dokumentu sastāvs var būt nepilnīgs.  

Kartītēs uzrādītā informācija par katru personu ir sekojoša: 

  1. vārds, uzvārds, tēva vārds;  

  2. tautība, dzimšanas dati un vieta;  

  3. no kurienes ieradies uz dzīvi konkrētā adresē; 

  4. pases dati; 

  5. dzīves vietas adrese; 

  6. bērni līdz 16 g.v. (no 16 gadiem ieviesa atsevišķu kartīti); 

  7. attiecības pret karaklausību; 

  8. atzīme par pierakstu un izrakstu. 

  

Pievērs uzmanību!

Pierakstīšanas kartītes glabājas daudzās LNA struktūrvienībās-Zonālajos valsts arhīvos un Personāla dokumentu valsts arhīvā (Rīgas un Jūrmalas pilsētas).  

Iedzīvotāju dzīves vietas noskaidrošanai lauku teritorijās nozīmīgs dokumentu kopums ir ciemu un pagastu izpildkomiteju saimniecību uzskaites grāmatas (vēlāk kartītes), ko LNA uzziņu sistēmās nereti dēvē arī “ražošanas pamata rādītāju saimniecību uzskaites grāmatām”.  

Informācijai!

Saimniecību uzskaites grāmatas (kartītes) ir ciemu un pagastu mājsaimniecību uzskaites dokuments, kas atspoguļo iedzīvotāja dzīves vietu, mājīpašuma piederību un saimniecības ražošanas pamata rādītājus. 

Zonālajos arhīvos glabājas saimniecību grāmatas/kartītes datētas par 1945.-2005.gadu. Pēc 1990.gada aizpildītā informācija ir salīdzinoši skopa. Grāmatas/kartītes aizpildītas rokrakstā, latviešu valodā.  

Saimniecību grāmatās ir reģistrētas ciemā/pagastā atrodošās saimniecības, norādīts to nosaukums, uzskaitīti ģimenes locekļi (vārds, uzvārds, tēva vārds), norādīta to savstarpējā radniecība, dzimšanas gadi, dzimums, tautība, lasīt/rakstīt prasme, nodarbošanās, darba vieta, ziņas par prombūtni tajā skaitā karaklausību.  

Grāmatu (kartīšu) veidlapās ziņas par saimniecību ekonomisko stāvokli dalītas pa grupām: personīgā īpašumā esošas ēkas, to nosaukums un uzbūves gads, zemes lietošanas veidi, saimniecībai piederošais lauksaimniecības un amatniecības inventārs (inventāra nosaukums, skaits), sējumi pa kultūru veidiem, lopi un putni, augļu un ogu stādījumi. Meklēšanu atvieglo alfabēta grāmatas, kurās gan nav norādītas visas personas, bet tikai ģimenes galva.