Skaidras naudas norēķini Ata ielā 1, (Rīga) tiks pārtraukti ar 2019. gada 2.decembri. Turpmāk skaidras naudas norēķini iespējami tikai Bezdelīgu ielā 1a (Rīga).

Lūdzu uzgaidiet...
Ziņas > Preses relīzes

Izstāde "Mēs gribam būt brīvi, mēs būsim brīvi!" Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā

09.05.2019

LNA izstādes "Mēs gribam būt brīvi, mēs būsim brīvi!" atklāšana Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā. Fotogrāfs P. Langovits

 

Latvijas Nacionālā arhīva izstāde “Mēs gribam būt brīvi, mēs būsim brīvi!”, kas tapusi, atzīmējot Latvijas valsts dibināšanas simtgadi, 7. maijā tika svinīgi atklāta Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā.

Vēsturisko liecību izstāde “Mēs gribam būt brīvi, mēs būsim brīvi!” veltīta Latvijas valsts tapšanai, kontekstā parādot kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju, kā arī Poliju un Somiju, kuras 2017.–2018. gadā svinēja savu valstu simtgades. Jauno valstu gatavība sekmīgi izmantot radušos ārpolitiskos un iekšpolitiskos apstākļus bija ilga vēsturiska suverenizācijas procesa likumsakarīgs noslēgums.

Ar atklāšanas runām uzstājās Latvijas vēstnieks Igaunijā Raimonds Jansons, Latvijas Nacionāla arhīva direktore Māra Sprūdža, Igaunijas Nacionālā arhīva direktors Prīts Pirsko, Igaunijas Nacionālās bibliotēkas direktore Janne Andreso, goda viesis Arnolds Rītels (Igaunijas Republikas prezidents no 2001. līdz 2006. gadam) un Latvijas valsts simtgades biroja Starptautisko projektu vadītāja Leonarda Ķestere.

Izstādes atklāšanas pasākumā piedalījās ārvalstu diplomātiskais korpuss Igaunijā no Japānas, Rumānijas, Somijas, Gruzijas, Turcijas, Īrijas, Brazīlijas, Kanādas, Lietuvas, Grieķijas, Krievijas, Ķīnas, Dānijas. 

Igaunijas Nacionālā arhīva direktors Prīts Pirsko savā uzrunā uzsvēra veiksmīgo sadarbību, kāda izveidojusies starp mūsu arhīviem un iespēju iepazīties ar tik plašu vēsturisko liecību klāstu vienkopus.

Bijušais Igaunijas prezidents Arnolds Rītels akcentēja nepieciešamību atcerēties mūsu valstu vēsturi un to paveikto gan savu valstu dibināšanā, gan atjaunošanā.

Izstāde izveidota sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Somijas vēstures atmiņas institūcijām. Tajā izmantoti materiāli no Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Lietuvas Centrālā Valsts arhīva, Lietuvas Valsts vēstures arhīva, Igaunijas Nacionālā arhīva, Tallinas pilsētas arhīva, Polijas Tautas piemiņas institūta, Somijas Nacionālā arhīva, Latgales Kultūrvēstures muzeja, Valkas novadpētniecības muzeja, Helsinku pilsētas muzeja, 27. jēgeru bataljona tradīciju kopšanas biedrības. Izstādi papildina kinohroniku kadri un Latvijas Nacionālā arhīva un Lietuvas Centrālā Valsts arhīva.

Izstāde Tallinā būs apskatāma līdz 28. maijam.

alt