Skandu ielas 14 lasītavas uz nenoteiktu laiku (rudens/2020 - pavasaris/2021) būs slēgtas! 

Lūdzu uzgaidiet...
Ziņas > Jaunumi

Virtuālā izstāde „Latvieši Lielbritānijā”

05.10.2020

Izstādes galvenā uzmanība vērsta uz laika posmu no 1947.gada, kad pēc Otrā pasaules kara Lielbritānijā no Vācijas bēgļu nometnēm ieradās vairāki tūkstoši latviešu. Vēl pirms lielā izceļošanas viļņa sākuma 40.gadu beigās, Lielbritānija bija pirmā valsts, kura sāka uzņemt Vācijā nometinātos latviešu bēgļus. Liela loma bija britu valdības 1946.gadā pieņemtajam lēmumam ievest ārzemju strādniekus slimnieku apkopei un rūpniecības attīstībai. Pirmās ārzemju strādnieku akcijas bija ierobežotā skaitā un personu grupu izvēlē. Pirmajā akcijā ar nosaukumu „Balt Cygnet”, valdība lēma aicināt darbiem tuberkulozes slimnīcās 1000 20-40 gadus vecas Baltijas valstu sievietes. Vēlāk sieviešu skaitu palielināja, uzdodot darbu arī lauksaimniecībā, veļas mazgātavās, rūpniecībā. Pēc tam sākās arī vīriešu pieņemšana dažādos darbos, kas ieguva nosaukumu „Westward Ho”. Uz Lielbritāniju sevišķi daudz devās bijušie karavīri, nodarbinot tos ogļraktuvēs, lauksaimniecībā un rūpniecībā. Laikā no 1946.-1949.gadam darbu un jaunu mājvietu Lielbritānijā atrada ap 16 000 latviešu trimdinieku. Sākotnēji latvieši tika izvietoti speciālās nometnēs Londonas apkārtnē, bet vēlāk, valdībai ļaujot strādnieku piederīgo ieceļošanai, tika veidotas arī ģimeņu nometnes. Nometņu koncentrācija lika pamatu latviešu kopu lokācijai turpmākajos gados. Pārvarot pirmās grūtības un uzlabojoties dzīves apstākļiem, latvieši visai ātri spēja saorganizēties arī dažādām brīvā laika aktivitātēm, kas spēja latviešus gan turēt kopā, gan uzturēt latvietības garu. Tas bija spēcīgs pamats tradīciju uzturēšanai, savas kultūras izkopšanai, izglītības veicināšanai, dažādu organizāciju dibināšanai un nemitīgai pastāvēšanai un atgādinājumam pasaulei par latviešiem un viņu pazaudēto zemi. Latviešu dzīve Lielbritānijā atspoguļota vairākās izstādes tēmās – ieceļošanas sākums, organizācijas, sabiedriskie īpašumi, sabiedriskā dzīve, kultūra un politiskās aktivitātes -, aptverot laiku līdz pat 90.gadu vidum, kad beidzās pēckara politiskā trimda. Šajā laikā Lielbritānijas latvieši aktīvi iesaistījās politiskajos procesos tikko neatkarību atguvušajā Latvijā, un, no Latvijas uz Lielbritāniju sāka ieceļot pirmie latvieši ekonomisko apstākļu dēļ.

Šī ir Latvijas Nacionālā arhīva 19.virtuālā izstāde. Virtuālās izstādes tiek veidotas no 2004.gada, ar mērķi popularizēt Latvijas Nacionālā arhīvā struktūrvienībās glabāto dokumentāro mantojumu. Tas sniedz iespēju ikvienam interesentam iepazīties ar dažādiem dokumentiem, kas ietver informāciju par nozīmīgiem mūsu valsts vēstures procesiem un notikumiem. Pirmo reizi, izstādes tapšanā piesaistīta arī Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā, kas ir 1950.gadā dibināta, augstākā Lielbritānijā dzīvojošo latviešu vēlēta pārstāvniecība. Izstāde satur bagātīgu informācijas un avotu klāstu ne tikai no Latvijas Nacionālā arhīva, bet arī no Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centra un arhīva, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un vairākām Latvijas atmiņu institūcijām. Izstādes projekta autori un koordinatoriGuntis Švītiņš (LNA LVA) un Inese Auziņa Smita (LNPL).

Tekstu sagatavoja: Agnija Lesničenoka agnija.lesnicenoka@arhivi.gov.lv

alt