Augustā Latvijas Nacionālā arhīva lasītavas ir slēgtas!

Lūdzu uzgaidiet...
Ziņas > Jaunumi

35. gadskārta brīvības un miera kuģa braucienam

21.07.2020

Latvijas Nacionālais arhīvs popularizējot savu apjomīgo dokumentu klāstu, piedāvā interesentiem iepazīties ar Latvijas Valsts arhīvā glabāto vēstures materiālu izstādi „Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens Baltijas jūrā 1985. gada 26. – 29. jūlijā”.

Latvijas neatkarības atgūšanā nozīmīgs spēks bija latviešu trimdinieki. Tieši trimdā esošo tautiešu īstenotās politiskās akcijas pievērsa pasaules uzmanību Baltijas valstu nelikumīgai okupācijai, un tuvināja Latvijas neatkarības atgūšanu 1990. gada 4. maijā.

Pirms trīsdesmit pieciem gadiem, 1985. gada 26. - 29. jūlijā, Baltijas jūras neitrālajos ūdeņos, tuvu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas krastiem, notika baltiešu trimdas aktīvistu īstenots vērienīgs un pasaules publicitāti piesaistošs kuģa „Baltic Star” – Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens. Tajā piedalījās 320 baltieši no visas pasaules un vairāk nekā 50 Rietumvalstu žurnālistu, politiķu, zinātnieku, kultūras un mākslas darbinieku. Ārvalstu mediju uzmanību Baltijas brīvības un miera kuģa braucienam pastiprināja padomju preses uzbrūkošās un provokatīvās publikācijas.

Izstādes dokumenti stāsta par šīs politiskās akcijas ieceri, sagatavošanas darbiem un realizāciju.

Ideja par vienojošu manifestāciju Baltijas jūrā latviešu trimdas jauniešu aktīvistiem radās jau 20. gadsimta 70. gados. 1983. gadā sākās brauciena sagatavošanas darbi. Vilnis Zaļkalns un Māris Graudiņš izveidoja brauciena rīcības komiteju, kuru veidoja latvieši Jānis un Kristīne Bergholci, Kristīne Čakste, Atis Lejiņš, Imants Gross, Juris Kaža, Anita Kancāne, Richards Čanka. Lietuviešu trimdiniekus rīcības komitejā vienoja Gintars Grušs, igauņus Marts Kikerpū.

1985. gada 25. jūlijā Kopenhāgenā sākās Baltiešu tribunāls Baltic Tribunal in Copenhagen, ko organizēja Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) sadarbībā ar Pasaules Baltiešu apvienību. Tribunāla idejas galvenais autors un pasākuma organizators bija PBLA Informācijas biroja vadītājs Jūlijs Kadelis. Padomju Savienībai tika izvirzīta apsūdzība par Baltijas valstu okupāciju un politiskām represijām pret šo zemju iedzīvotājiem.

Izstāde atklāj pilnu notikumu spektru no 25. līdz 30. jūlijam - politiskās demonstrācijas Stokholmā un Helsinkos, piemiņas ceremonijas, jauniešu semināri, diskusijas uz kuģa.

Brauciena noslēgumā notika virkne pasākumu. Ekumenisks dievkalpojums, folkloras lieluzvedums, kurā piedalījās aptuveni 180 dejotāji un folkloras kopu dalībnieki un Lielā Svētku balle. Izstāde gatavota ar nolūku, lai jebkurš Latvijas vēstures interesents varētu uzzināt ko jaunu par trimdas latviešu organizētajām politiskajām aktivitātēm, kuras bija nozīmīgas Baltijas valstu neatkarības atgūšanas centienos.

Izstāde apskatāma Latvijas Nacionālā arhīva administrācijas ēkas, Šķūņu ielā 11, logos no 20. jūlija līdz 12. augustam un no 5. oktobra līdz 5. novembrim.

alt