Skaidras naudas norēķini Ata ielā 1, (Rīga) tiks pārtraukti ar 2019. gada 2.decembri. Turpmāk skaidras naudas norēķini iespējami tikai Bezdelīgu ielā 1a (Rīga).

Lūdzu uzgaidiet...
Ziņas > Jaunumi

SAJŪTI PAGĀTNI SKAŅĀS UN ATTĒLOS

24.10.2019

27. oktobrī atzīmējam UNESCO Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu, kuras moto šogad skan: Sajūti pagātni skaņās un attēlos. Audiovizuālie materiāli ir unikāli informācijas nesēji, kas pārvar laika, kultūras un bieži arī valodas robežas, spējot uzrunāt nepastarpināti.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs kā viens no lielākajiem Latvijas audiovizuālā kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem rosina visus svinēt Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu, ieskatoties un ieklausoties Latvijas vēstures liecībās, kas iemūžinātas filmās, fotogrāfijās un skaņas ierakstos. Tās glabā un stāsta savus stāstus, veidojot mūsu nacionālo kultūras un vēstures mantojumu.

Latvijas Nacionālais arhīvs aicina ikvienu no 25. oktobra līdz 18. novembrim arhīva ēkas logos Šķūņu ielā 11, Rīgā apskatīt izstādi „Sajūti pagātni skaņās un attēlos”. Izstādē piedāvājam ieskatu tematiski daudzveidīgajos Latvijas kinohroniku kolekciju kadros, kuri dažādos laikposmos atspoguļo Latvijas pagātnes kultūrvēsturiskos notikumus. Izveidotās programmas apliecina, ka audiovizuālais mantojums nav abstrakts jēdziens. Tas ir apstādināts laika mirklis, fiksēts notikums, vieta, cilvēki. Izstādi papildina vēsturiskie objekti, ar kuriem dažādos laikos fiksētas audiovizuālās liecības.

Izstādē iekļautas trīs hronoloģiski un tematiski strukturētas kinohroniku programmas:

Latvija kinohronikās 1919−1939, kuru pārstāv tā laika pazīstamākie dokumentālā kino veidotāji Eduards Tisē, Arnolds Cālītis, Eduards Kraucs, atainojot gan sabiedriski nozīmīgus notikumus un pazīstamas personības, gan pilsētvides skatus. Ieskatīsimies 1923. gada Dziesmu dienās, Dailes teātra ikdienā 1926. gadā, saldumu tapšanā Vilhelma Ķuzes konditorejas fabrikā 1924. gadā, Daugavmalas tirgū Rīgā 1930. gadā un izstaigāsim 20. gadsimta 30. gadu Rīgas centru, Brīvības ielu, ostas rajonu, Daugavmalu, Centrāltirgu.

Latvija kinohronikās 1940−1959, ko iesāk vēl 1940. gada janvārī veidotā Eduarda Krauca „Latvijas skaņu hronika” ar Ziemassvētku ainām, bet kopš 1944. gada dominē kinožurnāli „Padomju Latvija”, kuros koncentrētas svarīgākās tā laika dzīves norises. Kinolentē fiksētas ikdienas ainas: ražas novākšana, Latvijas rūpniecības uzņēmumi − fabrika „Juglas manufaktūra”, Rīgas apavu fabrika "1. Maijs", tirdzniecība Rīgas Centrālajā universālveikalā, sporta sacensības, Liepājas teātris un Latvijas Valsts Leļļu teātris. Kinožurnālus veidojuši Aleksandrs Jevsikovs, Jakovs Marčenko, Laimons Gaigals, Mihails Poseļskis, Mihails Šneiderovs, Vladimirs Gailis, Vadims Mass, Irina Masa un citi.

Latvija kinohronikās 1960−1994, ko iezīmē plašās kinožurnālu „Padomju Latvija” kolekcijas sižeti. Programmā rodami Rīgas, Cēsu un Krāslavas skati, top jauna Latvijas filma „Pie bagātās kundzes”, sastopamies ar Elzu Radziņu, Imantu Ziedoni, Raimondu Paulu un popgrupu “Eolika”, atgriežamies 1990.−1991. gada vēsturiskajos notikumos – karoga maiņa, barikādes, laikraksts “Atmoda”. Kinohronikas veidojuši Rūta Urbaste, Ivars Kraulītis, Valdis Kroģis, Ivars Seleckis un daudzi citi.

Ikviens var sajust pagātni skaņās un attēlos, ielūkojoties Latvijas Nacionālā arhīva digitālajā krātuvē Redzi, dzirdi Latviju!

Informāciju sagatavoja:
Valda Barone
LNA LVKFFDA arhīva eksperte
Tālr. 29527693
e-pasts: lvkffda@arhivi.gov.lv

alt