exh1 exh1 exh1 exh1

Lūdzu uzgaidiet...

Arhīvā uzkrātie dokumenti

Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir uzkrāti:

  • Livonijas konfederācijas valstu (Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa, Kurzemes, Tērbatas, Sāmsalas – Vīkas bīskapiju) dokumenti;
  • Pārdaugavas hercogistes, poļu Vidzemes (Inflantijas), Kurzemes hercogistes, zviedru Vidzemes (Vidzemes ģenerālguberņas), Piltenes apgabala dokumenti;
  • Krievijas impērijas administratīvo centru – Rīgas ģenerālgubernatora, Rīgas vietniecības, Vidzemes, Kurzemes un Vitebskas guberņu un Baltijas ģenerālgubernatoru dokumenti;
  • Pirmā pasaules kara vācu okupācijas laika (1915–1918) dokumenti;
  • Latvijas Republikas (1918–1940) dokumenti;
  • Otrā pasaules kara vācu okupācijas laika (1941–1945) dokumenti.

 

Pergamenti

Arhīva vecākie dokumenti sastādīti 1220. gadā (bīskapa Alberta raksts par hospitāļa – patversmes dibināšanu Rīgā) un 1225. gadā (pāvesta legāta Modenas Viļuma noslēgtais līgums ar Rīgas bīskapu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu par Rīgas robežu un patrimoniālā apgabala izveidi).

13. – 18. gadsimta pergamentos atrodami lēņu un parādu saistību raksti, vienošanās akti par teritoriju un muižu sadali, ķīlas līgumi, privilēģiju apstiprinājumi, mantojuma līgumi, muižnieku dižciltības apliecības, testamenti, tirdzniecības līgumi u.c.

 

Vidzemes kartes un plāni

Latvijas Valsts vēstures arhīvā kartes un plāni glabājas trīs fondos: „Vidzemes muižu plāni, kartes un apraksti”, „Rīgas pilsētas un patrimoniālapgabala topogrāfiskās kartes un plāni” un „Karšu un plānu kolekcija”. Zviedru laikā (17. gs.) izgatavotās kartes uzskatāmas par Latvijas kartogrāfijas sākumu. Senākā Rīgas karte zīmēta 1644. gadā. Kolekcijas lielākā daļa ir 17. gadsimta beigu kartes – vairāk kā 200 kartes par muižu redukciju un zemes revīziju zviedru Vidzemē (1681-1684) un ap 700 kartēm par atkārtoto uzmērīšanu (1687-1696).

Fondos „Rīgas pilsētas un patrimoniālapgabala topogrāfiskās kartes un plāni” (13 kartes), un „Vidzemes muižu plāni, kartes un apraksti” (29 kartes) glabājas arī 17. gadsimta Vidzemes ceļu kartes, kas satur liecības par 1693.-1697.g. veikto ceļu pārbaudi, uzmērīšanu un ceļu sadali posmos.

 

Baznīcu grāmatas

Baznīcu grāmatās atrodami kristību reģistri, iesvētīto saraksti, laulību un miršanas reģistri un draudzes locekļu saraksti. Baznīcu grāmatas aptver laika posmu no 17. gadsimta vidus līdz 1914. gadam. Viena no senākajām evaņģēliski luterisko draudžu baznīcas grāmatām, kas saglabājusies līdz mūsdienām ir Ventspils baznīcas grāmata par laiku no 1636. līdz 1807. gadam. Rīgas baznīcu grāmatas saglabājušās no 17. gadsimta vidus un otrās puses. Lielākā daļa baznīcu grāmatu, kas glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā, ir par laiku no 18. gadsimta vidus.

Bez tam, fondā „Ārpus Latvijas baznīcu iestāžu dokumenti” atrodamas ziņas par personām Belostokas, Brestļitovskas, Kauņas, Ļvovas, Minskas, Panevēžas, Šauļu, Viļņas, Škodas, Žeimes u.c. draudzēs par laiku no 1809. līdz 1920. gadam, kā arī Rēveles latviešu bēgļu draudzes dokumenti par laiku no 1915. līdz 1920. gadam.

 

Pases

Pasu kolekcija un izsniegto Latvijas Republikas pasu grāmatas par laiku no 1919. līdz 1940. gadam atrodas fondos „Rīgas prefektūras pasu lietu kolekcija” (ap 45 tūkstošiem pasu), „Latvijas pilsoņu pases un pasu attaisnojošie dokumenti” (vairāk kā 37 tūkstoši glabājamo vienību). Pilsētās izsniegto pasu reģistrācijas grāmatas ar personu fotogrāfijām glabājas attiecīgo pilsētu policijas iestāžu fondos. Latvijas lauku iedzīvotājiem izsniegto pasu grāmatas atrodamas pagastu valžu fondos.

Ārzemju pases, ko saņēmuši Latvijas Republikas iedzīvotāji laikā no 1919. līdz 1940. gadam atrodami fondā „Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments”.

Pasēs atrodamas personu fotogrāfijas. Vairums no tām ir fotografētas tieši pasei, taču daudzi attēli ir izgriezti no mājas albumu fotogrāfijām. Ārzemju pasēs mēdz būt fotogrāfijas, kurās redzama visa ģimene.

 

Zemesgrāmatas

Zemesgrāmatas par laiku no 18. gs. līdz 1944. gadam glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīva miertiesu zemesgrāmatu nodaļu fondos. Vienas no senākajām ir Kuldīgas zemesgrāmatas par laiku no 1707. līdz 1944. gadam. Vairums zemesgrāmatu ir par laiku no 19. gs. līdz 1944. gadam.

 

Māju grāmatas

Latvijas pilsētu un ciemu māju grāmatas satur ziņas par tajās pierakstīto personu un viņu ģimenes locekļu vecumu, dzimšanas vietu, nodarbošanos, iepriekšējo un dažreiz arī nākamo dzīvesvietu. Vairums no tām ir uzkrātas fondos „Rīgas pilsētas un apriņķa mājas grāmatas” un „Latvijas pilsētu un apriņķu mājas grāmatas” par laiku no 19. gs. beigām līdz 1947. – 1949. gadam. Atsevišķas mājas grāmatas atrodamas arī konkrētu pilsētu valžu fondos.

 

Tautas skaitīšanas

Vidzemes dvēseļu revīziju (1782-1858) materiāli atrodami fondā „Vidzemes revīziju saraksti”; Kurzemes dvēseļu revīziju (1797-1858) saraksti apkopoti fondā „Kurzemes revīziju saraksti”; Latgales pilsētu, pagastu un muižu dvēseļu revīziju (1772-1858) dokumenti atrodami fondā „Latgales revīziju saraksti” (pēdējā dokumenti saglabājušies niecīgā skaitā). Rīgas pilsētas iedzīvotāju revīzijas no 1782. līdz 1858. gadam atrodamas Rīgas nodokļu pārvaldes dokumentos.

Pirmās vispārējās tautas skaitīšanas (1897. gadā) materiāli līdz mūsdienām saglabājušies tikai daļēji (254 arhīva lietas).

Latvijas Republikas tautas skaitīšanu (1925-1935) dokumenti ir uzkrāti fondā „Valsts Statistiskā pārvalde”. Tajās atrodami personu biogrāfiskie dati, ziņas par kopā dzīvojošo cilvēku radniecību, ģimenes un sociālo stāvokli, tautību, pavalstniecību, ticību, valodu prasmi un nodarbošanos. Šajā fondā atrodas arī vācu okupācijas laikā veiktās tautas skaitīšanas (1941  gada jūlijā) dokumenti.

 

Latvijas Republikas (1918-1940) perioda dokumenti

Latvijas Valsts vēstures arhīvā uzkrāto dokumentu lielākā daļa ir Latvijas Republikas (1918-1940) valstiskās neatkarības perioda dokumenti:

  • Augstāko valsts pārvaldes institūciju dokumenti (Latvijas Satversmes Sapulce, Saeima, Valsts Prezidenta sekretariāts, Ministru kabinets, ministrijas u.c.);
  • Pašvaldību dokumenti (pilsētu valdes, apriņķu un pagastu valdes);
  • Tiesu dokumenti (Tiesu palāta, apgabaltiesas, pagastu tiesas u.c.)
  • Uzņēmējdarbības un finanšu institūciju dokumenti (bankas, rūpniecības, lauksaimniecības u.c. uzņēmumi);
  • Sabiedrisko un politisko organizāciju dokumenti (biedrības, partijas, studentu korporācijas u.c.).
  • Ievērojamu personu dokumentu fondi (A. Bergs, K. Skalbe, A. Švābe, K. Ulmanis u.c.);
  • Dažādi citi dokumenti.

 


Uz augšu

alt