Latvijas Valsts arhīvu sistēmas vadošā pārvaldes iestāde ir Kultūras ministrija. Tās pārraudzībā atrodas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, 15 valsts arhīvi un Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija.

Sistēmas iestāžu misija - nodrošināt Latvijas nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanu, saglabāšanu un pieejamību. Latvijas nacionālais dokumentārais mantojums sastāv no dokumentiem, kas radīti Latvijas teritorijā gan valstiskās neatkarības periodā, gan tai atrodoties citu valstu un okupācijas varu sastāvā.

Īstenojot valsts politiku arhīvu nozarē, tiek saglabātas latviešu nācijas un valsts veidošanās dokumentārās liecības. Arhīvu sistēmas iestādes veic valsts un pašvaldību iestāžu arhīvu un lietvedības uzraudzību, sniedz tām atbalstu dokumentu pārvaldībā un dokumentu sagatavošanā glabāšanai valsts arhīvos, sadarbojas ar nevalstiskām organizācijām Latvijā un latviešu mītnes zemēs ārvalstīs, kā arī to darbības laikā radītā dokumentārā mantojuma saglabāšanā.

Latvijas valsts arhīvos uzkrātos dokumentus un informāciju var izmantot fiziskas un juridiskas personas gan savu tiesību un interešu aizstāvībai, gan arī Latvijas vēstures izpētei. Valsts arhīvi savās lasītavās nodrošina iespēju pētniekiem iepazīties ar arhīvos uzkrātajiem dokumentiem; pēc klientu pieprasījuma, sniedz arhīva izziņas un dokumentu kopijas, kā arī konsultācijas arhīvu dokumentu izmantošanas un pieejamības jautājumos. Rosinot sabiedrības interesi par uzkrāto Latvijas nacionālo dokumentāro mantojumu, valsts arhīvu sistēmas iestādes gan patstāvīgi, gan sadarbībā ar zinātnes un kultūras iestādēm, īsteno dokumentu popularizēšanas pasākumus un projektus – izdod dokumentu krājumus, veido dokumentu izstādes, kā arī aicina interesentus uz ekskursijām, semināriem un lekcijām valsts arhīvos.